Villere uzskata, ka šis jautājums nekavējoties jārisina, jo izsaukumu skaits un iedzīvotāju nepieciešamība pēc palīdzības nemazinās. Nodrošinājums ar personālresursiem ir problēma visā nozarē, bet dienests nevar uzlikt paziņojumu:"Jūs apkalpos pie blakus lodziņa!"
Villere sacīja, ka cilvēkresursu nodrošinājumā tas, kas bija atkarīgs no paša dienesta, piemēram, motivācijas sistēma un novērtēšanas prēmijas, esot ieviests, tomēr neizdevās panākt ceturtā apmācību gada finansēšanu no valsts budžeta. "Trīs gadus ārsta palīgs mācās koledžā, tad iegūst ārsta palīga kvalifikāciju, un tālāk seko specializācijas ceturtais gads, kurā vieni specializējas par ambulatorajiem ārsta palīgiem, bet pārējie - neatliekamajā medicīnā," skaidroja bijusī NMPD vadītāja.
Viņa teica, ka pagājušajā vasarā 183 jaunie kolēģi bija gatavi mācīties šajā ceturtajā gadā neatliekamajā medicīnā.
Bijusī NMPD vadītāja ir pārliecināta, ka kaut kas jādara citādi, jo neatliekamās medicīnas ārsta palīgi Latvijā ir ļoti vajadzīgi. Patlaban situāciju apgrūtina arī tas, ka, pēc dienesta aprēķiniem, ik gadu ceturtajā mācību gadā jāapmāca vismaz 100 ārsta palīgu, lai aizpildītu kadru deficītu, kas izveidojies paaudžu maiņas rezultātā. Pērn izdienas pensijā aizgāja apmēram 100 ārsta palīgu un autovadītāju, un šī iemesla dēļ tika definēts, ka katru gadu jāapmāca apmēram 100 jauno speciālistu. Tādējādi apmēram pēc pieciem gadiem personālresursi tiktu atjaunoti.
Šo rūpi Villere darījusi zināmu Veselības ministrijai (VM) un tās solījumi devuši zināmas cerības, tomēr pienāca pavasaris, un nekas nebija pakustējies uz priekšu.
Pēc Villeres teiktā, tika nodrošinātas tikai desmit budžeta vietas vienā koledžā, astoņas vietas - otrā, un 55 kolēģus dienests spēja apmācīt par dienesta līdzekļiem. "Jāuzsver, ka dienests nav izglītības iestāde. NMPD 50 000 eiro, kas tiek veltīti apmācībām, varēja tikt ieguldīti citur," norādīja Villere.
Viņai atbalsta trūkums no VM bijis ļoti nepatīkams pārsteigums, īpaši, kad rudens pusē dzirdēja, ka daudzas valsts finansētās izglītības programmas palikušas bez studentiem.
Villere domā, ka VM nesadzirdēja viņu, kā rezultātā toreizējā dienesta direktore saprata, ka ir pilnīgi nespējīga nodrošināt to, kas bija ļoti vajadzīgs. Tas īpaši sāpīgi bija, jo no tā atkarīga palīdzības pieejamība. "Ja uz līnijas nav pietiekams brigāžu skaits, apdraudēta ir savlaicīga palīdzības sniegšana. Situācija, kad izsaukumi gaida brigādi, ir nepieļaujami - brigādei ir jāgaida izsaukums," uzsver Villere.
Jau ziņots, ka pēdējo dienu amatā Villere aizvadīja 25.augustā. Viņa aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka izlēmusi pamest dienesta direktores amatu, jo progress NMPD neesot noticis nepietiekami strauji.