"Kopš piektdienas arī Latviju ir skāris datorvīruss, kurš šifrē lietotāja datus un pēc tam pieprasa izpirkuma maksu, lai lietotājs varētu tos atgūt. Šajā gadījumā vīrusa īpatnība ir tajā, ka tas izmanto ļoti specifisku īpatnību Windows tīklu komponentā, kas ļauj vīrusam izplatīties un izplatīt savu kaitīgo kodu bez lietotāja iejaukšanās. Ja lietotāja datoram ir neatjaunināta programmatūra un tas nav aizsargāts ar ugunsmūri, tad šis dators ir pakļauts inficēšanās riskam," skaidro Mālkalnietis.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture Latvijas filiāle vadītājs Maksims Jegorovs, informējot par iedzīvotāju turpmākajām darbībām pēc notikušā kiberuzbrukuma, sarunā ar portālu Diena.lv norādīja: "Kaut kas tāds vienmēr var notikt, bet attiecībā uz šo konkrēto gadījumu es domāju, ka labākais veids ir pieslēgties kiberaizsardzības uzņēmumu portāliem, piemēram, Kaspersky lapai, kur var pārbaudīt esošo situāciju. Parasti viņi publicē kaut ko, kam puslīdz var ticēt, piemēram, pēc viņu novērtējuma šis te uzbrukums ir beidzies. Var pieslēgties vienam vai vairākiem šādiem specializētiem uzņēmumiem un tad sekot līdzi viņu paziņojumiem."
Vaicāts, vai būs iespējams uzzināt, kas veicis šos kiberuzbrukumus, Jegerovs ir skeptisks: "Parasti to gandrīz nekad nav iespējams izdarīt, var tikai minēt. Diemžēl šie minējumi var būt uz robežas ar pīāru (uzņēmumu vai citu ieinteresēto pušu sabiedrisko attiecību plāna ietvaros izplatītu paziņojumu - red.), kad gribas vienu pusi pasludināt par vainīgo. Diemžēl neviens normāls cilvēks vai pat IT speciālists nezina paņēmienus un veidus, kā šādas lietas var apsekot un to izdarīt. Viss, kas ir saistīts ar kibernoziegumiem un kiberdrošību, ir ļoti specializēts jautājumu loks."
"Diemžēl iedzīvotāji (par datorsistēmu inficēšanos ar vīrusu - red.) uzzina tad, kad jau ir uzķērušies uz šādu problēmu vai tad, kad izlasa par to kādos medijos. Parastajam datorlietotājam ir grūti kaut ko saprast. It īpaši gadījumos, kad tiek izmantota pirātiskā veidā iegūta programmatūra, un tādējādi cilvēki riskē," telefonsarunā portālam Diena.lv komentēja IT profesionālis un blogeris Kristaps Skutelis.
Vēl Skutelis apgalvo, ka cietušo skaits Latvijā noteikti ir lielāks, nekā liecina publiski izplatītā informācija, taču grūti minēt, cik lielos apmēros. Viņš mudina cilvēkus izmantot drošākas operētājsistēmas, piemēram, Linux, izmantot drošu un atjauninātu programmatūru, ka arī uzsver, ka nevajag mēģināt atvērt visus failus, kas tiek saņemti. Skutelis arī atgādināja par datorvīrusu nebeidzamo ciklu: "Vienmēr ir jābūt uzmanīgiem. Ja bija šāds uzbrukums, tūlīt būs arī nākamais, tas ir nebeidzams pasākums."
Britu raidorganizācija BBC vēstīja, ka konkrētais kiberuzbrukums kopš piektdienas ir skāris datorsistēmas 150 valstīs, un valdībām visā pasaulē tas jāuzskata par modinātājzvanu. Daudzos uzņēmumos eksperti strādāja arī brīvdienās, lai novērstu jaunos riskus. Uzbrukumos izmantots izspiedējvīruss, kas bloķē upura datorā esošos dokumentus, kamēr netiek samaksāta pieprasītā summa - parasti 300 līdz 600 ASV dolāru, kas pārskaitāma virtuālajā valūtā Bitcoin. BBC analīze liecina, ka līdz pirmdienas rītam izspiedējiem samaksāti vismaz 38 tūkstoši ASV dolāru.
Šis izspiedējvīruss vienlīdz smagi skāris gan individuālus lietotājus, gan valsts iestādes un uzņēmumus. Starp uzbrukuma upuriem ir Krievijas Iekšlietu ministrija, kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs FedEx, Eiropas autoražotāji, Spānijas telekomunikāciju operators Telefonica un Vācijas dzelzceļa uzņēmums Deutsche Bahn.
Aplūkojot situāciju kaimiņvalstīs, tiek minēts, ka Igaunijas uzņēmumi un institūcijas nav cietušas izspiedējvīrusa uzbrukumos. Savukārt Lietuvā izspiedējvīruss varētu būt skāris nedaudz vairāk nekā 100 domēnu, liecina sākotnējās aplēses.
nekas oriģināls