"Es nezinu, kurš vēl keramiķis Latvijā šobrīd strādā līdzīgā tehnikā, esmu dzirdējis, ka viena māksliniece Rīgā taisa glezniņas uz māla šķīvjiem. Mani šis amats ļoti aizrauj un arī cilvēkiem patīk," saka mākslinieks, kas ikdienā strādā ar bērniem Daugavpils rajona Špoģu mākslas skolā, bet glezniņu veidošanu uzskata gan par hobiju, gan arī par savdabīgu biznesu, jo ir izveidots savs individuālais uzņēmums.Netradicionāls podnieks "Pierasts, ka Latgales keramiķis ir podnieks. Te ir netradicionāls Latgales keramikas virziens, kaut kas tuvāks sīkplastikai. Podus esmu pamēģinājis virpot, bet tas nav priekš manis. Tur vajag citas dotības," rādīdams savus darbus, saka Valdis Grebežs. Mājās gan darbu ir pavisam nedaudz, visi ir aizgājuši tautā. "Strādāju vairāk pēc pasūtījumiem, jo pieprasījums pēc šiem darbiem ir liels, gan dažādas tautiskas figūriņas, dažādu uzņēmumu un pašvaldību logotipi, medaļas sporta pasākumiem, kāzām, ģimenes svētkiem. Ļoti pieprasīta ir pirts tematika, kādus gadus sešus es vispār neko citu varu neveidot. Tas ir tāds jauns dizaina piedāvājums mūsdienīgai pirtij kā atpūtas telpai. Visos gadatirgos, kur tik esmu braucis, pirts dekorus izpērk momentā un pasūta vēl." Pirts dizaina veidošanā Valdis Grebežs sadarbojas ar partneri Rīgā — firmu Elsana, kas nodarbojas ar šo ēku celtniecību un aprīkojumu. Uz jautājumu, vai pirts īpašnieka sieva nekļūst greizsirdīga, ja vīrs pasūta kādu atklāti pikantu sienas dekoru, Valdis smej, ka sievietes jau esot tās galvenās pircējas, acīmredzot viņām tas patīk. Pasūtītāji vairāk nāk no citiem novadiem un Rīgas, tomēr pēdējā laikā arī no Latgales.Darbs kā juvelierim "Tas ir īpaši smalks darbs, citreiz jāstrādā kā juvelierim ar pinceti un skalpeli. Tomēr pa dienu gleznu var izveidot, tad jāatvēl laiks apdedzināšanai." Šis process notiek nevis parastajā podnieka ceplī, bet gan mūsdienīgā, programmējamā elektriskajā krāsnī. Katra figūriņa ir ar tukšu vidu, lai glezna nebūtu pārāk smaga, māls tiek kombinēts ar dažādiem citiem materiāliem, koku, audeklu, ādu, dažreiz arī ar stiklu. Pats V.Grebežs atzīst, ka prot darboties ar visiem materiāliem, izņemot metālu. Pati lielākā veidotā glezna — 2x1 m — atrodoties uzņēmuma Latgales alus prezidenta kabinetā, kā arī vairākos Rīgas krodziņos. Parasti, ja tiek pasūtīta lielāka glezna, mākslinieks pats brauc aplūkot telpu vai arī lūdz atsūtīt telpas interjera foto ar interneta starpniecību. "Vienreiz bija pasūtīts šaha komplekts no māla speciāli pirtij. Protams, tāds, ar kuru var arī spēlēt, kad apnīk pērties. Visas figūriņas ar pirts tematiku, smalks darbs." Pārtop par skolotāju Valda Grebeža dzimtā puse ir Krāslavas rajona Šķeltovas pagasts. Pamatskolā labi zīmējis, taču iespējas mācīties mākslu nav bijis, tāpēc iestājies Jelgavā, Lauksaimniecības akadēmijā. Tur paralēli inženiera arodam Sabiedrisko profesiju fakultātē apguvis mākslinieka noformētāja specialitāti. Kad augstskola bija pabeigta, izrādījās, ka lauksaimniecības inženieri vairs nebija vajadzīgi, bet ar mākslinieka noformētāja diplomu varēja atrast darbu Špoģu mākslas skolā. Kopš tā laika nu jau piecpadsmit gadu Valdis Grebežs ir mazo mākslinieku audzinātājs, Špoģu mākslas skola ir viena no retajām Latvijā, kurā izveidota un licencēta tieši keramikas programma. "Bērniem ir ļoti interesanti, viņi aizraujas ar darbu, lepojas ar to." Audzēkņi savus diplomdarbus parasti izstrādājot tā, lai tie būtu noderīgi, — viņi izveidojuši Višķu pagasta simbolu, kurmīšus, kas izstādīti pie pagastmājas, bērnu rotaļu laukuma konstrukcijas, vitrāžu ar Bībeles tematiku Luknas kapelai. V.Grebežs atzīst, ka šāda mācību programma ir finansiāli ietilpīga, tāpēc tiek saņemts pašvaldības atbalsts, kā arī rakstīti projekti dažādiem fondiem. "Cilvēks visu var panākt un iemācīties. Lūk, šo māju es pats uztaisīju. No pamatiem līdz pat jumtam un skurstenim. Nekur nebiju to mācījies, vienkārši meistars pieprasīja tādu naudu, ka labāk nolēmu darīt pats. Palasīju grāmatas, tikos ar vecajiem meistariem. Jābūt optimistam, tad jau arī viss veiksies," saka Valdis Grebežs.
Bizness novados. Gleznas no māla
Poētiskas tautu meitas, pirtī sasārtušas sievas maigi erotiskām formām, labsirdīgi zvēriņi, dabas ainavas — tas viss naivi un patiesi attēlots Valda Grebeža glezniņās. Tikai šīs gleznas nav zīmētas uz audekla, bet izveidotas no māla figūriņām. Višķu mākslinieka veidotie dekori un sienas panno šobrīd ir ļoti pieprasīti gan kafejnīcās un pirtīs, gan firmu birojos, viņa darbi atrodas arī daudzās privātkolekcijās ārzemēs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.