Patronu somiņas pašreiz top nupat atvērtajā amatniecības un atpūtas centrā Mazā kāpa Koknesē. Tā kā formas tērpus ar šādu elementu papildinās pirmo reizi, amatniecības centra īpašniece pēc pamatīgas vēsturisko materiālu izpētes muzejā pati izstrādājusi somiņas modeli.Pārrāpjas un visu izpērk "Man allaž gribējies sevi izglītot tādā jomā, kas saistīta ar rokdarbiem. Sākumā gribēju kļūt par modelētāju, jo šķita, ka strādāt ar tērpiem būs ļoti interesanti. Taču sāku strādāt uzņēmuma Daiļrade dzintaru noliktavā. Tur redzēju, kā darbojas juvelieri, keramiķi, un sapratu, ka tas ir mans īstais ceļš. Tikai vēl nevarēju aptvert, kuru jomu izvēlēties," stāsta Inese. Tieši tajā brīdī Daiļrade atvēra skolu, kur sagatavo ādas mākslinieciskās apstrādes meistarus. Toreiz bija ļoti liels produkcijas noiets, jo bija atvērts plašais Krievijas tirgus. Pēc divarpus gadu ilgām mācībām Inese noslēdza līgumu ar Daiļradi, kas viņai garantēja darbu šajā uzņēmumā 15 gadu. Darbs nelīdzinājās konveijeram, kur ražo vienveidīgu masu produkciju. Meistari paši izstrādāja etalonus, kurus apstiprināja Mākslas padomē. Latvijai atgūstot neatkarību, laiki mainījās, darbi apsīka, produkciju nebija kur likt, nopelnīt nevarēja. Inese sāka savu individuālo darbu. Mācoties "ādinieku" skolā un arī vēlāk, Inese ar saviem darbiem piedalījās amatnieku gadatirgū Brīvdabas muzejā. Tur radās interese par viņu kā meistari, viņas darbiem, radās kontakti, kas vēlāk noderēja privātajā biznesā. "Tie bija tie skaistie laiki, kad mēs sešos ieradāmies tirgū izlikt darbus, bet, kad deviņos bija jāatver tirgus, vairs nebija ko pārdot. Igauņi un lietuvieši, agrāk atbraukuši, ausmiņā līda pāri žogam, lai varētu ātrāk kaut ko nopirkt. Tirgotājus apsargāja milicija, un mūsu letes no pircējiem šķīra pamatīgas koka barjeras, jo citādi mēs no spiediena būtu augšpēdus ar visiem saviem galdiem. Toreiz viss likās tik forši, domājām, ka tā būs mūžīgi," atceras SIA Kāpiņa īpašniece. Jānopelna algām un iztikai Tā, kā tad, vairs nav bijis nekad, kaut gan par klientu trūkumu līdz šim Inese nevar sūdzēties. Viņas preces pērk gadatirgos, pasūta individuāli, izgatavoti īpaši suvenīri savam dzimtajam pagastam Koknesei un dažādas lietas daudziem citiem uzņēmumiem un iestādēm Latvijā un ārpus tās robežām. Vēl pirms dažiem gadiem ādas izstrādājumu pasūtījumi lielākoties bija nelieli, taču pēdējo triju gadu laikā klientu loks mainījies. Par Ineses izstrādājumiem ieinteresējušies un apjomīgākus darbus veikt uzticējuši lielāki uzņēmumi, piemēram, Latvijas Valsts meži, Jelgavas tipogrāfija un citi. Šie lielie pasūtījumi ir garantija, ka būs darbs un ienākumi, jo Inesei jāuztur darbnīca, jāmaksā alga darbiniekiem un jānopelna iztika arī pašai. "Protams, es kā uzņēmēja priecājos par šādiem pasūtījumiem. Šī sadarbība rada mieru un dod pārliecību, ka izdzīvosim. Savukārt mazie pasūtījumi palīdz aizpildīt tukšos brīžus, lai meistariem nerastos dīkstāve," piebilst Inese. Taču, izpildot šos lielos pasūtījumus, amatniecības centra vadītāja domā, kā nezaudēt saikni ar tiešo pircēju, jo tieši gadatirgus ir tā vieta, kur pircējs var visu aptaustīt, apskatīt, parunāt ar pašu meistaru.Apmācīs un rādīs tūristiem Izvēršot darbību, Inesei arvien vairāk laika paiet, veicot dažādus organizatoriskus pienākumus, un mazāk laika atliek darbam ar ādu. "Kad atvēru jauno centru, ienesu savā kabinetā trīsmetrīgu galdu un domāju — nu tik radīšu savus šedevrus. Bet pēc pāris piegrieztņu izgatavošanas sapratu, ka galds patiesībā stāv tukšs, jo nav laika," ar smaidu atceras Inese. "Taču mēs negribam kļūt par rūpnīcu un masveida produkcijas izgatavotājiem. Gribam saglabāt savu radošo garu, īpašo stilu un meistara roku pieskārienu katram darinājumam. Tas arī piesaista pašus darbiniekus, jo kurš gan būs laimīgs, diendienā nošujot tūkstoš vienādu vīļu. Arī darbiniekiem patīk, ja katrs izstrādājums ar kaut ko atšķiras, katrā var ielikt savu sirdi," stāsta Inese. Sadarbībā ar Latvijas amatniecības kameru amatniecības centrā Mazā kāpa plānots rīkot mācības ne tikai ādas apstrādē, bet arī citās jomās. Jaunajā centrā ir gan lielāka zāle, kur rīkot nodarbības un izstādes, gan istabiņas, kur izmitināt tālākos apmeklētājus. Mazā kāpa cer kļūt arī par tūrisma objektu, kur var atbraukt apskatīties, kā top darinājumi no ādas un īsā laikā kaut ko nelielu pagatavot ar savām rokām.
Bizness novados. Lielie pasūtījumi rada drošību
Viduslaiku tērpā ar cirtni un āmuru pie sāniem allaž smaidīgu un laipnu rosāmies starp saviem izstrādājumiem gadatirgos Latvijā un ārzemēs var satikt ādas apstrādes meistari Inesi Kāpiņu. Un, ja pēc kāda laika pamanīsiet pie Nacionālo bruņoto spēku karavīru parādes formas jostas nelielu patronu somiņu, ziniet — tā izgatavota Ineses darbnīcā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.