Bizness novados. Tēti, uztaisi šūpoles!

Jānim un viņa dzīvesbiedrei Dzintrai ir pieci bērni, un atrakciju idejās un darināšanā piedalās visa kuplā ģimene.Izdīc atgriešanos Lai gan aktīvās atpūtas un tūrisma piedāvājums ir tas, ar ko saimniecība kļūst jo gadu jo pazīstamāka, pamats tomēr ir lauksaimniecība — no 25 ha lielā kartupeļu lauka un 50 ha graudaugu tīruma viņi nedomā atteikties. "Laukos tas tā pienākas, jo tā ir mūsu dzimtas zeme. Tā vienkārši ir goda lieta." Atrakciju parka veidošana sākusies, kad vecākais dēls, kam tagad 22 gadi, bērnībā palūdzis — tēti, uztaisi šūpoles! Tās tapa, sekoja vēl šis tas. Kad bērni sāka iet skolā, atrakcijas iepatikās arī klasesbiedriem. Paralēli Pastari izšķīrās par kempinga izveidi, jo pa blakusesošo Via Baltica vasarās arvien biežāk brauca tūristu karavānas un treileri. Somu ir visvairāk, daudz arī nīderlandiešu, vāciešu, bijuši pat no Afganistānas un Turcijas. Tomēr netrūkst arī vietējo Latvijas apceļotāju — īpaši ģimeņu ar bērniem, kas, vienreiz te pabijuši, brauc atkal. Skolēni, kam Labirintos bijusi klases ekskursija, vēlāk izdīc vecākiem parka iekļaušanu brīvdienu brauciena maršrutā. Jānis stāsta, ka labprāt ņem pretī arī organizētas ārzemnieku grupas, kas vēlas redzēt reālo sadzīvi. "Sadarbojamies ar vairākām tūrisma firmām. Pirms 15 gadiem pie mums iebrauca viena divas grupas, tagad to ir ap 60 gadā." Izveidota arī īpaša programma kāziniekiem, notiek uzņēmumu sporta spēles.Vienkārši, bet atjautīgi Pastaru saimniecība atrodas ciemata centrā, un šī iemesla dēļ ģimene savulaik atmetusi domu par lopkopību. Kūts aromāts arī būtu grūti savienojams ar tūrisma pakalpojumiem. Tagad vecās kūts telpas pamazām tiek pārveidotas par papildu nakšņošanas vietu kempingā. Jānis saka, ka zemnieku saimniecībai tā ir vispareizākā stratēģija — strādāt vairākos atšķirīgos virzienos, kas cits citam netraucē un kopā dod lielākus ienākumus. Kredīti savulaik ņemti tikai lauku apstrādes sākšanai, bet viss atrakciju parks tapis pašu spēkiem un līdzekļiem. Lielākais ieguldījums bijis velokartu un batutu iegāde. Bērziņus ieskauj Zemgales līdzenumi. Tajos ik pa gabaliņam slejas oranži krāsotas koka konstrukcijas, kam katru gadu klāt nāk vēl pa kādai. Jānis stāsta, ka atrakciju veidošanas process virza pats sevi — tās lielākoties tiek darinātas ziemā, gatavojoties jaunajai sezonai. Labirintu mājaslapā rindojas nosaukumi, kas intriģē, — lidojošais boulings, futbolgolfs, brauciens ar gaisa krēslu… "Tas, lai ieinteresētu," saka Jānis. Pašas atrakcija ir vienkāršas, taču atjautīgas. "Nekādus pasaules brīnumus jau mēs te nepretendējam parādīt, bet kaut ko oriģinālu gan. Ko tādu, kas nav sarežģīts un ko cilvēks var izdarīt gan divu, gan 102 gadu vecumā," Jānis smaida. Rokas nenolaiž Jānis ir enerģisks un šiverīgs cilvēks un valsts ekonomisko grūtību dēļ izmisumā nekrīt. "Jūtamies tikpat nobažījušies kā citi, bet ir jāstrādā un jātiek no tās situācijas laukā. Tas nav pasaules gals. Pats nedaudz darbojos Iecavas lauksaimnieku kustībā, tiekamies ar zemniekiem, diskutējam, rīkojam seminārus. Cenšamies mācīties no citu pieredzes. Problēmas būs, bet ir jādarbojas uz priekšu." Jānis stāsta, ka jāstrādā ekonomiskāk un jārēķinās, ka arī tūristu var kļūt mazāk. Saimniecībā četru algotu strādnieku vietā nu palicis tikai viens. Nekas tomēr Bērziņos negrasās apstāties. Padomā jauni uzlabojumi un atrakcijas. Jānis teic, ka lielākās grūtības ir darba organizācija un tikšana galā ar vairākām tūristu grupām vienlaikus. Tas gan ir arī pluss, jo cilvēku interese — tas ir labi. "Galvenais ir sirsnīga attieksme un labvēlīgas vides, komforta sajūtas radīšana. Ja cilvēks no mums aizbrauc pozitīvi uzlādējies un priecīgs, esam gandarīti," saka Jānis. Savu biznesu viņš sauc ne tik daudz par pelnīšanu, bet par dzīvesveidu. "Turklāt tūristi atbrauc un aizbrauc, bet sakoptība paliek." Pirms dažiem gadiem Pastaru saimniecība piedalījās Iecavas novada prezentēšanā konkursā par sakoptāko Latvijas novadu un palīdzēja tam plūkt uzvaras laurus. Apbalvojumu kontā ir arī ģimenei draudzīgas atpūtas vietas sertifikāts. Savukārt novembrī Pastari atzīti par Gada iecavniekiem 2008. "Piedalīšanās konkursos ir kā stimuls kaut ko atkal uzlabot," saka Jānis un neslēpj prieku, ka titulu pelnīti ieguvusi visa ģimene. "Viens to nevar paveikt.