Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paziņojuma par Bražes kandidatūras virzīšanu ārlietu ministres amatam, ilggadējā diplomāte sacīja, ka valdības prioritātes ārlietu un drošības jomā ir pilnīgi skaidras - tās ir Latvijas drošības stiprināšana, mūsu kā NATO spēcīgas dalībvalsts un visas alianses stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas palielināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē un Eiropas Savienības konkurētspējas attīstīšana.
Ārlietu ministra amata kandidāte akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos.
Braže pateicās Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par uzticību, nominējot viņu ārlietu ministra amatam, "kas uzliek lielu atbildību".
Vaicāta par motivāciju ieņemt ārlietu ministres amatu, Braže, atsaucoties uz valdības vadītājas Siliņas pausto, sacīja, ka pašlaik gan Latvija, gan Eiroatlantiskā telpa "ir likteņgriežos", kad diplomātiskajam dienestam jāpaveic vairākas lietas drošībā un ārpolitikā. Diplomātei esot liels gods tikt nominētai šim amatam, un savā ziņā tas bijis negaidīti.
Uz jautājumu par aktuālākajiem uzdevumiem ārlietu ministra amata kandidātes augstāk minētajās jomās, Braže norādīja uz darbu saistībā ar tuvojošos NATO samitu, uz Latvijas drošības stiprināšanu līdz ar sabiedroto spēku klātbūtni mūsu valstī un darbu pie aizsardzības plāniem.
Arī ES līmenī svarīgi būs strādāt pie drošības stiprināšanas, tajā skaitā Eiropas aizsardzības industrijas stratēģijas, kā arī pie Eiropas Savienības budžeta veidošanas, norādīja Braže. Tāpat vidējā termiņā Latvijai jāgatavojas ES prezidentūrai 2028.gadā.
Pēc iespējas jāveicina valstspiederīgo atgriešanās Latvijā, jāīsteno atbilstoša diasporas politika, sacīja Braže, norādot arī uz konsulārā dienesta darbu valstspiederīgo aizstāvībai. Valstspiederīgo atgriešanās veicināšana reizē nav tikai ārlietu, tas ir visas sabiedrības uzdevums, atzīmēja diplomāte.
Latvijas ekonomikas attīstība ir ārlietu dienesta viens no prioritārajiem jautājumiem, kurā diplomātu darbam akcenti var būt atkarīgi no konkrētās ārvalsts. Jāstrādā pie investoru piesaistes un labs piemērs ir savulaik notikusī konkrēta investora piesaiste no Nīderlandes, pauda ārlietu ministra amata kandidāte.
Kā ziņots, Siliņa pēc vairāku nedēļu politiskajām konsultācijām "Jaunās vienotības" iekšienē ārlietu ministra amatam ir nolēmusi virzīt diplomāti Braži, par kuras apstiprināšanu amatā vēl būs jābalso Saeimai.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujās arī Valsts prezidents.
Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja bijušais premjers Krišjānis Kariņš.
pievienota 5.-9. rindkopa