Lai paātrinātu lēno biznesa strīdu izskatīšanu tiesās, iecerētas vērienīgas pārmaiņas tiesu sistēmā, tostarp jauna pirmstiesas strīdu izšķiršanas mehānisma - mediācijas - ieviešana. Nav izslēgts tiesvedības izmaksu pieaugums.
Te gan nav runa par dalībnieku vai akcionāru strīdiem, kuru izskatīšanu tiesā plānots centralizēt, nododot tos Jūrmalas pilsētas tiesai un nosakot arī saīsinātu termiņu lietas izskatīšanai - divi mēneši. "Nav viena brīnumlīdzekļa, ar kuru varētu nekavējoties paātrināt visu biznesa strīdu izskatīšanas ātrumu," uzsver tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK). Viņš norāda, ka šo tiesvedību paātrināšanas kompleksais plāns ir prezentēts Tieslietu padomē, kur tiesneši to ir atzinuši par labu esam, un tagad tiek izstrādāti attiecīgi normatīvo aktu grozījumi, līdz ar kuru pieņemšanu varētu sākties jauna ēra biznesa strīdu tiesvedībā. Tiesa gan, patlaban neesot iespējams prognozēt, kad apjomīgās pārmaiņas varētu stāties spēkā.
"Jāstrādā, lai visiem biznesa strīdiem pirmā tiesu instance būtu rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no prasības summas," uzsver Bērziņš. Proti, pašlaik biznesa strīdiem, kam prasījumu summa nepārsniedz 150 000 latu, pirmās instances tiesa ir rajona (pilsētas) tiesa, bet tām prasībām, kurās prasības summa pārsniedz 150 000 latu, pirmās instances tiesa ir apgabaltiesa. "Summa nav lietas sarežģītības kritērijs, tāpēc nav pamata būtībā līdzīgu strīdu izšķiršanai noteikt atšķirīgu tiesas piekritību," uzskata tieslietu ministrs.
Tāpat būtu apspriežams priekšlikums par pirmo instanci kā vienīgo, kas izskatītu lietu pēc būtības, un pārsūdzība būtu iespējama tikai kasācijas procedūrā par šajā tiesā pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem. Viņaprāt, šāda situācija arī atsevišķos gadījumos izskaustu situāciju, kad strīdnieki pirmās instances tiesu izmanto kā starta placdarmu "īstajai" tiesai apgabaltiesā. Tādējādi faktiski vislielākais slodzes pieaugums jebkurā gadījumā ir Rīgas pilsētas priekšpilsētu tiesām, kā arī lielo pilsētu tiesām, taču tādējādi varētu tikt atslogotas apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
Vēl viens biznesa strīdu izskatīšanas instruments ir rakstveida procesa ieviešana. Pēc ministra sacītā, ārzemēs tiesāšanās ir dārgs prieks, kurā ne visiem gribas iesaistīties. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā valsts nodeva par prasību tiesā ir viszemākā. Tāpēc ministrija meklē risinājumus, kā samērot valsts nodevas apmēru ar prasības summas lielumu. Bērziņš atzina, ka konkrētus valsts nodevu izmaiņu parametrus vēl ir pāragri minēt.
Biznesa strīdniekiem arī esot jāņem vērā, ka tapšanas stadijā esot jaunievedums - mediācija. "Mediācija varētu būt kā obligāts priekšnosacījums, un bez mediatora atzinuma nevarēs uzsākt tiesvedību," brīdina Bērziņš.
Viņš gan atzīst, ka mediatora kā pirmstiesas samierinātāja institūcijas iedzīvināšanai ir vajadzīgas arī vairākas kardinālas reformas. "Mediācijai ir jābūt lētākai strīdu izšķiršanas kārtībai, nekā situācijā, ja strīdu mēģinātu risināt tiesā," skaidro ministrs. Viņaprāt, valsts nodevu apmēra reforma varētu veicināt strīdnieku izvēli par labu mediācijai, nevis tiesvedībai.