Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) jau ir apzināti nolēmusi atstāt valdību, skaidroja politiķis. Kā norāda ZZS pārstāvis, jāņem vērā, ka saistībā ar Bordāna atsaukšanu esot daudzi nezināmie. Esot skaidrs, ka tieslietu ministrs pats neatkāpsies, līdz ar to izskatās, ka nacionālā apvienība pati sevi dzenot stūrī.
Gadījumā, ja Saeimā tiktu iesniegts lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu Bordānam, ZZS visdrīzāk to neatbalstīs. Politiskais spēks vērtēšot situāciju, jo pašlaik viņiem vēl nav izveidojies stingrs viedoklis. Taču nebūtu racionāli balsot par atlaišanu tikai tamdēļ, ka ministrs ir kļuvis bezpartejisks, norādīja Brigmanis.
Vaicāts, kāda būs rīcība, ja situācija ap tieslietu ministra amatu sāks ietekmēt valsts 2014.gada budžeta pieņemšanas izredzes, ZZS frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka politiskais spēks paliek pie tā, ka pašreizējā situācijā nevar atbalstīt valsts budžeta pieņemšanu. Savukārt Saeimas sēdē būs jāskatās, kāds būs balsojums par politiskā spēka iesniegtajiem priekšlikumiem.
ZZS ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) jau ir izrunājusi savas prioritātes un pašlaik netaisās viņu uz sarunu aicināt vēlreiz. Gadījumā, ja koalīcijas pārstāvjiem "ir kas piedāvājams, tad, lai viņi arī nāk pie ZZS un par to runā", pauda politiķis.
Viņš norādīja, ka iepriekš "visi skrēja tikties ar skolotājiem", taču, ja reiz ko tādu dara, tad arī ar darbiem ir jāpierāda atbalsts pedagogiem. ZZS arī vēlētos sagaidīt pretimnākšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdalīšanā par labu pašvaldībām. Kā negatīvi faktori minami mikoruzņēmuma nodokļa un autogāzes nodokļa likmes paaugstināšana. Tāpat budžeta veidošana noritot termiņuzturēšanās atļauju ēnā, kur koalīcija esot pieņēmusi "stulbus" grozījumus Imigrācijas likumā.
Vaicāts, vai jautājumi par pedegogu atalgojuma paaugstināšanu un IIN pārdali ir uztverami, kā ZZS piedāvājumi koalīcijai, Brigmanis norādīja, ka viņš neko vairāk nevēlas koalīcijai piedāvāt un nevēlas būt lūdzēja lomā. Šoreiz valdības pārstāvjiem jānāk pie ZZS ar savu piedāvājumu.
VL-TB/LNNK lēmumam atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata varētu būt gaidāmi būtiski šķēršļi.
Ministrs var zaudēt amatu, ja viņš pats iesniedz demisijas rakstu. Tāpat ministra demisiju var pieprasīt Ministru prezidents vai arī desmit Saeimas deputāti, parakstot rosinājumu parlamenta sēdē izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu ministram.
Nacionālai apvienībai prasot atsaukt Bordānu, viņam pašam būtu jāpiekrīt to darīt vai arī Dombrovskim būtu formāli jāpieprasa viņa demisija. Tomēr pagaidām no publiski paustajiem komentāriem un arī kuluāru sarunām var secināt, ka Bordāns pagaidām neplāno iesniegt demisijas rakstu. Arī vairāki "Vienotības" politiķi pozitīvi vērtē tieslietu ministra darbu, līdz ar to premjers tuvākajā laikā varētu arī nepieprasīt Bordāna demisiju.
Kaut arī publiski izskanējis, ka šāds VL-TB/LNNK lēmums saistīts ar Bordāna pieteiktajām izmaiņām maksātnespējas procesu norisē, kuluāros arī izskan viedoklis, ka ministrs paziņojis par plānotājām reformām, lai viņa atsaukšana izskatītos pēc izrēķināšanās. Par iecerēm veikt izmaiņas maksātnespējas procesa jomā Bordāns izvēlējies paziņot pirmdien preses konferencē, jo par savu iespējamo atsaukšanu viņš ticis brīdināts jau pirms nedēļas, tādējādi lūdzot izdarīt izvēli saistībā ar darbību politiskajos spēkos.
TB/LNNK valde uzskata, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Ar Bordānu vairāku mēnešu garumā risinājušās sarunas par viņa turpmāko politisko darbību. Nacionālās apvienības pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā "Demokrātiskie patrioti", kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, nav normāla situācija.
Neoficiālā informācija liecina, ka par tieslietu ministra kandidātu varētu būt VL-TB/LNNK Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka. Viņa gan aģentūrai LETA šo informāciju noliedza, norādot, ka "nekāda runa par amatiem nav notikusi".