Lopkautuvē tirgus
1888. gadā tika iesākta mājlopu un to gaļas tirdzniecības paviljona celtniecība, turpat netālu tika izbūvētas sliedes un ūdens ceļi, lai Beļģijas zemnieki varētu ērti ierasties tirgū ar savu preci. Netālu arī tika izbūvētas lopu kautuves un gaļas apstrādes uzņēmumi. Tā radās apkārtne, kur jau vairāk nekā simts gadus saimnieko kompānija Abbattoir, pašlaik kompānijas teritorija aizņem apmēram 10 hektārus. 1950. gados teritoriju plānoja nolīdzināt un aizstāt ar sociālajiem dzīvokļiem, taču 60. gados gaļas industrija tika atzīta par pārāk izdevīgu, lai tai traucētu strādāt.
Taču tieši pēdējos gados kompānija ir uzņēmusi apgriezienus, lai ne tikai pārdotu gaļu un citus produktus, bet arī sniegtu noderīgu devumu apkārtējam rajonam, kas, kā sacīja uzņēmuma pārstāvis Pols Tīlemans (Paul Thieleman) "nav pilsētas labākais un drošākais rajons".
Jau vairākus gadus teritorijas centrālajā ēkā - milzīgā paviljonā, kas Latvijas iedzīvotājiem nedaudz atgādinātu Rīgas Centrāltirgus ēkas, kurām noņemtas sienas, nedēļas nogalēs rīko tirgu. Tur pārdod ne tikai gaļu, bet arī pārtiku, tekstilpreces un citas ikdienā nepieciešamas lietas.
Urbānie dārzi
Kompānija, redzot nedēļas nogales tirgus veiksmi, izlēma paplašināties un uzbūvēt ēku, kur tirgotāji, kuri līdz šim tirgojās uz paviljona galdiem vai no automašīnām, var ievākties iekštelpās un tirgoties arī citās nedēļas dienās. Iedvesma ēkas izbūvei gūta no Portugāles tirgiem. Pagaidām gan vēl ievākušies tikai daži pārdevēji un vēl aizvien turpinās būvniecība.
Paredzētas arī vairākas citas ēkas.
"Uz jumtiem ir paredzēts izvietot urbānos dārzus, un restorānu, kas izmantot pārtiku, kas izaudzēta turpat blakus," skaidroja teritorijas īpašnieku pārstāvis Tīlemans. Paredzēts, ka pirmais urbānais dārzs kopā ar siltumnīcām un restorānu aizņemts apmēram 4000 kvadrātmetrus.
Tā kā zem dārziem atradīsies tirgus ēka, kurā pārdevēji izmanto saldētavas, lai saglabātu svaigu gaļu un zivis, tad dārzu uzturēšanai nebūs vajadzīga papildus enerģija - tiks izmantots siltums, ko saražo industriālās saldētavas, tādējādi padarot projektu ilgtspējīgāku no energoefektivitātes viedokļa. Tīlemans atzina, ka nebija viegli atrast projekta izpildītāju un uzņēmu, kas būtu gatavs iesaistīties šajā projektā, bet jau drīzumā tiks noslēgts līgums un sāksies darbs pie projekta.
Tāpat nākotnē paredzēts teritorijā izbūvēt daudzstāvu stāvvietu un vairākas citas ēkas. Kopējās projekta izmaksas ir 15,5 miljoni eiro, puse suumas iegūta no Eiropas Reģionālās attīstība fonda (ERAF).
Kultūras centrs
Darbdienu vakaros, kad lielajā paviljonā nenotiek tirgošanās, tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, sākot no DJ ballītēm līdz teātra izrādēm un mūzikas koncertiem. Vietējie rajona iedzīvotāji šo vietu ir iecienījuši, lai vakaros izklaidētos.
Tīlemans uzsver šīs funkcijas nozīmi, jo, viņaprāt, tas palīdz veidot rajona kopienu un, ņemot vērā, ka Abbatoir rajona apkārtne Briselē "nav uzskatāma par to labāko", tas ir ļoti nozīmīgi pilsētas attīstībai.
Pa dienu tur notiek arī nodarbības bērniem, kuriem māca gatavo ēdienu no svaigiem produktiem.