Kā sarunā ar aģentūru LETA atklāja Briškens, parlamentārietis Andris Sprūds varētu iesaistīties Eiropas lietu komisijā, bet Skaidrīte Ābrama - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Savukārt partijas pārstāvis Andris Šuvajevs pretendēšot uz darbu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Atis Švinka varētu būt Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāts.
Frakcijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka komisiju sadalījums ir provizorisks, taču izvēlētās komisijas atbilstot jauno deputātu profesionālajam spektram.
Vaicāts par iespējamo komisiju vadīšanu, ja koalīcija šādu iespēju "Progresīvajiem" paredzētu, Briškens pauda, ka partijas pārstāvji būtu pagodināti un gatavi kļūt par komisiju priekšsēdētājiem vai priekšsēdētāja biedriem, jo viņiem esot atbilstošās zināšanas izvēlētajās jomās.
Tāpat pirmajā frakcijas sēdē parlamentārieši ir izrunājuši partijas prioritātes darbam Saeimā. Kā vienu no tām Briškens nosauca sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kas, viņaprāt, topošās koalīcijas ceturtdien parakstītajā sadarbības memorandā nav pietiekmi plaši risināta.
Arī Ukrainas bēgļu jautājumus "Progresīvo" līderis minēja kā vienu no partijas prioritātēm. Pēc viņa teiktā, visas Saeimas frakcijas ir saņēmušas vēstuli no vairāk kā 20 nevalstiskajām organizācijām (NVO), kurā tās aicina viest skaidrību par atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, paredzot attiecīgās likumdošanas izmaiņas un finansējumu. Nomainoties parlamenta sastāvam, kara bēgļiem un viņu pārstāvētajām NVO nav skaidrības, kādi atbalsta veidi turpmāk tiks paredzēti, atzīmēja Briškens.
Attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, nākamā gada budžeta paketē būtu jānostiprina valdības pieņemtie atbalsta mehānismi energokrīzes seku mazināšanai, lai norādīja partijas līderis.
"Progresīvie" strādāšot arī ar investīciju virzīšanu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju ražošanai, norādīja frakcijas priekšsēdētājs.
Tāpat Briškens sacīja, ka partija pildīšot sargsuņa funkcijas attiecībā uz korupcijas riskiem akciju sabiedrībās, kurās valstij pieder kapitāldaļas. Tuvākajos četros gados tiks īstenoti nozīmīgi investīciju projekti, un liela daļa naudas plūsmu tiks virzīta caur valsts kapitāldaļām, tāpēc "Progresīvie" uzmanīšot, lai tas notiktu caurspīdīgā procesā un bez korupcijas riskiem.
Kā partijai svarīgu darbības virzienu Briškens norādīja arī cilvēktiesību jomu. Parlamentārietis uzsvēra, ka Stambulas konvencijas ratifikācija nav politisks jautājums - tā ietver plaša spektra instrumentus, ar kuriem risināt vardarbību. "Progresīvajiem" visas ģimenes ir vienlīdzīgas, sacīja politiķis, paužot, ka citas partijas nav līdzīgās domās, taču cilvēktiesību jautājumā, neskatoties uz atšķirīgo pozīciju parlamentā, partija turpināšot sadarbību ar "Jauno vienotību". Šajā sakarā Briškens pieminēja arī Civilās savienības likumu, sakot, ka Nacionālā apvienība cenšas veidot "apvedceļus" Satversmes tiesas spriedumam.
Savukārt ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības jomā partijas pārstāvis minēja Rīgas teritorijas plānojumu, kas, kā uzskata Briškens, iespējams, esot pieņemts azartspēļu lobija ietekmē. Šī lēmuma dēļ ir apturētas investīcijas vairāk nekā 100 miljonu apmērā, pauda politiķis, norādot, ka apstākļos, kad ekonomika iet recesijā, plānojuma atcelšana būtu veids, kā "atvērt slūžas", lai veicinātu investīcijas.
Investīcijas varētu veicināt arī ar Zaļā kursa mērķu sekmēšanu valstī, pauda parlamentārietis, sakot, ka iniciatīva ir iespēja, nevis apdraudējums Latvijai. Viņš saskata praktiskas iespējas valstij piesaistīt bagātīgu Eiropas Savienības līdzfinansējumu un radīt jaunas darbavietas, attīstot aprites ekonomiku, mājokļu politiku un citas jomas.
"Progresīvie" stingri iestājas arī par mērķtiecīgu industriālās politikas attīstīšanu, sacīja Briškens. Kā pozitīvu topošās koalīcijas iniciatīvu viņš minēja finansējuma palielināšanu pētniecībai, vienlaikus minot, ka partiju redzējumā iztrūkstot mērķtiecīga prioritāšu izvirzījuma šajā jomā. Politiķa skatījumā, valdībai vajadzētu atrast īpašās apakšnozares vai jomas, kas ir vērstas uz eksportu, kurās Latvijai ir reāls potenciāls izvirzīties kā līderim pasaulē.
Kā piemēru Briškens minēja valsts dabiskās priekšrocības koksnes inovatīvai izmantošanai būvniecībā un citās nozarēs. Tāpat arī Latvijai esot iespējas kļūt par līderi kiberdrošībā, kā arī ar projekta "Rail Baltica" iesaisti attīstīt viedu un digitalizētu transporta struktūru, padarot pilsētas labāk savienotas un konkurētspējīgākas, pauda politiķis.