Otrdien aģentūra LETA publicēja ziņu, kurā bija teikts, ka "sekmīgākie Krimuldas vidusskolas un Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas skolēni atlikušo mācību gadu tiks pie brīvpusdienām." Šī ziņa, kā tas ir ierasts, izsauca viedokļu vētru mikroblogošanas vietnē Twitter. Vieni sauca to par absurdu, citi izmantoja iespēju padalīties ar asprātībām, kamēr citi, atsaucoties uz savu pieredzi, skaidroja, ka daudzās skolās jau gadu desmitiem piekoptas dažādas atalgojuma sistēmas.
Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis (Reģionu alianse, ZZS) portālam Diena.lv pauda neizpratni par to, kādēļ šobrīd šis jautājums ir ticis izcelts. Viņš skaidroja, ka šī "ir tradīcija ar sirmu bārdu", proti, jau apmēram desmit gadus skolēniem ar labākajiem vērtējumiem tiek piešķirtas brīvpusdienas.
Kumskis pasvītroja, ka brīvpusdienas pienākas arī trūcīgo ģimeņu bērniem.
"Protams, ir jautājums - vai jādod visiem, vai kaut kādām noteiktām grupām, pat, kā Tviterī pacēlās jautājums, vai dodam gudrajiem un negudros turam badā? Tas aiziet absurdā," norādīja Kumskis, skaidrojot, ka brīvpusdienas tiem, kuri labāk mācās, ir papildu motivācija un, viņaprāt, jebkāda motivācija, lai labāk mācītos, ir vērtīga.
"Jā, mēs tērējam vairāk naudu uz tiem, kas labāk mācās, bet tie, kas labāk mācās, tiem pēc tam ir labāka izglītība, tie pēc tam valstij dod lielāku atdevi un dzīvo labāk," sacīja pašvaldības vadītājs, skaidrojot, kāpēc šāda motivācija var palīdzēt ne tikai skolēniem censties uzlabot sekmes, bet arī valstij, kas tad no lielāko algu saņēmējiem un uzņēmējiem iegūst vairāk līdzekļus.
Tiesa, Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktors Uģis Zīvarts portālam Diena.lv, komentējot ne tikai šo gadījumu, bet ierasto atalgošanas praksi, sacīja, ka departaments nevar aizliegt šādu rīcību, bet kopumā, viņaprāt, tā nav labāka prakse.
"Mums ne visai patīk šāda lieta. Tas uzliek diezgan lielu nastu pedagogam, tas attiecības mēdz saspīlēt," sacīja Zīvarts, norādot, ka ar šādu atalgojumu sistēmu atzīme, proti, skolēna novērtējums iegūst papildu nozīmes, kas savukārt ietekmē skolotāja un skolēna attiecības.
Pedagogam, izliekot vērtējumu, ir papildus jādomā ne tikai par darba kvalitāti, bet atzīmes tālākajām sekām, proti par skolēna iespēju tikt pie brīvpusdienām vai citiem atalgojumiem.
"Mēs ar vērtējumu gribam panāk daudz lietu, kas ne vienmēr ir labi," sacīja departamenta direktors, taču apsveicami ir, ka pašvaldība domā par to, kā celt skolēnu sekmes. Tomēr šāda sistēma uzliek arī papildu slogu pedagogiem, jo audzēkņi, kuri saņēmuši zemāku atzīmi, kas neļauj viņiem kvalificēties bonusiem, mēdz nākt pie pedagoga, labot vērtējumu daudzas reizes. Tas papildus noslogo pedagogus, bet ne vienmēr sniedz pozitīvu efektu. Tomēr pedagogiem nav izvēles un jāatļauj vairākkārt labot atzīmes, jo negatīvs vērtējums ietekmē vairākus skolēna ikdienas aspektus, piemēram, pusdienu cenu.
Zīvarts skaidroja, ka līdzīgu efektu, iespējams, varētu panākt ar dažādiem atalgojumiem, kas nav materiāli, piemēram, uzslavas un atzinības raksti. "Man liekas, ka pedagogi ir pietiekami profesionāli, kas māk uzslavēt skolēnus," sacīja Zīvarts.
Tikmēr Twitter lietotāji dalās ar jokiem un pārdomām par "paēdušajiem teicamniekiem":
Teicamniece Krimuldā. #krimulda pic.twitter.com/d6FCS5F74x
— Edgars Eglītis (@eedgars) January 16, 2019
"Šurp grāmatas uz skolu, es būšu teicamnieks! Lai paēstu." /Jānis, 12 gadi, Krimulda/
— Gita M. (@Skolnieciite) January 16, 2019
Tā ir ar tviteri. Ja veltītu jautājumam vairāk, nekā pāris mirkļus, tad uzzinātu, ka Krimuldā brīvpusdienas saņem arī trūcīgie un maznodrošinātie
— Pāvels Šnejersons (@P_Snejersons) January 16, 2019
Bet ir taču atšķirība starp "piešķirt" un "atņemt". Krimuldā notiek tas pirmais, bet tavos piemēros otrais.
— Mārtiņš (@martins_zurkovs) January 16, 2019
+ diezgan liela iespēja, ka sunīts jau būs pats atstiepis ķepas, kad pabeidz skolu. tad varbūt sākumskolai, pamatskolai, vidusskolai pa kucēnam.
Nuuuuū
OO
Zupiņš