Pansionāta iemītnieki pārvietoti uz istabiņām, kurās krāsnis lietot vēl ir kaut cik droši. Par apkures problēmām pansionātā gan zināms sen, jo jau pirms diviem gadiem veiktā apkures sistēmas pārbaude parādīja, ka situācija ir kritiska. Situāciju gan sarežģī tas, ka pansionāts ir rajona padomes iestāde, kas atrodas Alūksnes pilsētas domes īpašumā. Tādējādi rajona pašvaldība savus līdzekļus nevar ieguldīt svešā īpašumā, savukārt pilsētas domes centieni apkures sistēmas sakārtošanai piesaistīt valsts investīcijas beigušies neveiksmīgi. "Mēs vēl pagājušā gada novembrī runājām ar labklājības ministri un aicinājām viņu atbraukt un novērtēt radušos situāciju. Taču līdz šim neesam sagaidījuši ne ministri, ne arī kādu atbildi," informē Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Puzule. Alūksnes pansionāta apkures sistēmas pārbūvei, izveidojot centrālās apkures sistēmu, vajadzētu aptuveni 100 000 latu, bet Alūksnes pilsētas dome viena tik apjomīgu finansējumu piešķirt nevar. Daļa naudas, ko ieguldīt šajā projektā, būtu ikgadējā ēkas nomas maksa — 28 tūkstoši latu gadā. To Alūksnes rajona padome maksā pilsētas domei. Alūksnes rajona padome palielinājusi arī maksu, ko pašvaldības maksā par savu iedzīvotāju uzturēšanos pansionātā. Pārējo finansējumu vajadzētu solidāri uzņemties tām pašvaldībām, kuras pēc Alūksnes novada izveides un rajona reorganizācijas kļūs par pansionāta īpašniecēm, jo arī viņu cilvēki uzturas šajā iestādē. Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols uzsver, ka dramatiskā situācija, kas izveidojusies Alūksnes pansionātā, kurā mīt 75 cilvēki un strādā vairāk nekā 30 darbinieku, pārrunāta ar visiem topošā novada pašvaldību vadītājiem. Sapratne, ko viņi izrādījuši, L.Sīpolā radījusi pārliecību, ka kopā tomēr izdosies atrast līdzekļus, lai nākamo apkures sezonu pansionātā varētu sākt bez bažām. "Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti pārtraukt darbu," piebilst Alūksnes pansionāta vadītāja Rasma Muceniece. "Mēs dzīvojam kā uz pulvera mucas, pansionāta iemītnieki ir pastāvīgā stresā un baidās naktī ieslīgt dziļākā miegā, baidoties no nelaimes." Vēl satraucošāku situāciju padara ziņas par katru jaunu ugunsnelaimi Latvijā. Pirms četriem gadiem nodega šī paša pansionāta filiāle Apē, 2007.gadā bez jumta virs galvas ugunsnelaimes dēļ palika Reģu pansionāta iemītnieki, pagājušajā nedēļā uguns plosījās turpat netālu — Gulbenes rajona Lejasciema sociālās aprūpes centrā. Pansionāta vadītāja R.Muceniece piebilst, ka līdzekļus apkures sistēmas sakārtošanai mēģināts rast, arī atverot ziedojumu kontu. Vēl pirms kāda laika vietējie uzņēmēji, kurus uzrunājusi R.Muceniece, solījuši palīdzēt, taču šobrīd viņiem pašiem neklājas viegli un jāglābj savi uzņēmumi, tāpēc saņemts atteikums.
Brūkošas krāsnis draud ar ugunsnelaimi
Katra diena Alūksnes pansionātā sākas ar bažām, vai kādā no apkures krāsnīm atkal nebūs sabiruši izdegušie ķieģeļi, vai kāda no krāsnīm nesāks dūmot, kārtējo reizi radot ugunsbīstamības draudus. Četras no 32 apkures krāsnīm ugunsdzēsēji jau aizlieguši izmantot, avārijas stāvoklī ir vēl 16, bet siltums pansionātā kaut kā jānodrošina.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.