Jauno ES budžetu veidos tieši 1% no Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma, un tas neradīs papildu slogu Eiropas nodokļu maksātājiem. Arī izskanējušās baumas par vienotas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanu ir nepatiesas. Eiropas Komisija ierosina mainīt ES budžeta veidošanas principus, saņemot daļu no dalībvalstu iekasētā PVN, taču tas neparedz pašreizējo PVN likmju celšanu. Papildus tiek rosināts ar nodokli aplikt Eiropā veiktās finanšu transakcijas.
Kā zināms, Eiropas Savienības budžets neparedz segt dalībvalstu nacionālos tēriņus. Mūsu mērķis ir investēt Eiropas iedzīvotājiem svarīgās jomās, kur pašas dalībvalstis nespēj nodrošināt pienācīgu finansējumu. Piemēram, finansējums tiks piešķirts projektam Savieno Eiropu, kas paredz savienot Eiropas valstis vienotā enerģētikas, transporta un digitālās infrastruktūras tīklā. Latvija un Baltijas valstis tiks iekļautas Baltijas un Adrijas transporta koridorā. ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds arī turpmāk nodrošinās investīcijas ekonomiski vājākajiem ES reģioniem. Kohēzijas fonda atbalsts tiks sniegts uz līguma pamata, kas noteiks stingrākas prasības naudas izlietošanā.
Laikā, kad pieaug globālā konkurence un cīņa par resursiem, mums ir mērķtiecīgi jāvirza finansējums ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, vienlaikus samazinot ienākumu atšķirību starp turīgākajiem un nabadzīgākajiem Eiropas iedzīvotājiem. Eiropas Komisija uzskata, ka ekonomisko izaugsmi var nodrošināt, ieguldot līdzekļus pētniecībā un inovācijās. Tādēļ 80 miljardu eiro papildu finansējums tiks piešķirts zinātnei un pētniecībai, un tas palīdzēs attīstīt ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību. ES dalībvalstīm, arī Latvijai, ir jāgatavojas apgūt un izmantot šos līdzekļus, lai celtu savu un Eiropas konkurētspēju pasaulē. Papildu resursi tiks piešķirti arī izglītībai un mācībām, ieskaitot Erasmus programmu, kas jau līdz šim daudziem Latvijas studentiem ir pavērusi ceļu mācībām vai praksei ārvalstīs.
Pārmaiņas piedzīvos arī ES kopējā lauksaimniecības politika, īpaši tiks atbalstīta zaļā un videi draudzīgā ražošana, kā arī ierobežots atbalsts lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Aptuveni 30% no lauku atbalsta tiks tērēti zaļajai saimniekošanai. Eiropas Komisija ierosina nodrošināt vienlīdzīgāku tiešo maksājumu sadalījumu starp dalībvalstīm. Tiešo maksājumu līmenis par hektāru tiks pielāgots pakāpeniski, un to finansēs dalībvalstis, kas pašreiz saņem vislielākos ES atbalsta maksājumus. Lauksaimniecības politikas ietvaros tāpat kā citās jomās, piemēram, enerģētikā, transportā un zinātnē, īpašs atbalsts tiks sniegts klimata pārmaiņu seku mazināšanai.
Dažādi globāli satricinājumi pasaulē liek mums daudz nopietnāk plānot migrācijas politiku. Eiropas Komisija ierosina veidot migrācijas un patvēruma, kā arī iekšējās drošības fondus, kas palīdzētu dalībvalstīm stiprināt ārējās robežas un kontrolēt iebraucēju pārvietošanos. Īpašs atbalsts tiks sniegts ES dalībvalstu cīņai pret starptautisko terorismu un organizēto noziedzību. Pasaule mainās, un mainās arī ES loma tajā. Nesenie notikumi Arābu valstīs un Ziemeļāfrikā vēlreiz pierādīja, ka Eiropas Savienībai ir jābūt vienotai ārpolitikai attiecībās ar pārējām pasaules valstīm. Bieži vien krīzes situācijās ES atbalsts un rīcība ir izšķiroša. Nākamajā ES budžetā tiek paredzēts nozīmīgs atbalsts Eiropas ārējo attiecību veidošanai, kā arī palīdzības sniegšanai attīstības valstīm un atbalstam Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai. Diskusija par ES politiku un tās finansējumu nākotnē ir tikai sākusies. Ņemot vērā pašreizējos finanšu un ekonomiskos apstākļus, panākt vienošanos par to, cik daudz un kādiem mērķiem atvēlēt līdzekļus, būs sarežģīti. Vai šis Eiropas finansēšanas un attīstības plāns saskanēs ar ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pozīciju, rādīs turpmākās diskusijas, līdz tiks panākta galīgā vienošanās.