Speciālo budžetu izveidei gan nepiekrīt Finanšu ministrija, arī Dienas aptaujātie eksperti, kas ir akadēmiski mācībspēki, pret šādu ideju izturas skeptiski. Arī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka nerekomendē veidot speciālos budžetus, jo tas naudas sadali padara mazāk caurspīdīgu un pats galvenais - ir problemātiski elastīgi pārdalīt līdzekļus valdības prioritātēm.
Savukārt nozares, kurām vēlas paredzēt speciālos budžetus, to atbalsta abām rokām. Autoceļu būvnieki pat ir paziņojuši, ka fonda atjaunošanas atbalstīšana ir lakmusa papīrs partijām, vai par tām var balsot vēlēšanās.
Jāatgādina, ka pašlaik Latvijā ir tikai viens speciālais budžets - valsts sociālās apdrošināšanas budžets, kuru veido strādājošo sociālās iemaksas. Taču tā nav bijis vienmēr. Līdz 2004. gadam bija 14 speciālo budžetu, to skaitā speciālais veselības aprūpes budžets, valsts autoceļu fonds, augstas klases sasniegumu sports u. c., kurus ar valdības lēmumu 2004. gadā iekļāva pamatbudžetā (izņemot sociālās apdrošināšanas budžetu). Tolaik galvenie argumenti par labu speciālo budžetu likvidēšanai bija starptautisko finanšu institūciju rekomendāciju īstenošana, lielākas rīcības iespējas valdībai, lemjot par nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu valstij nozīmīgu prioritāšu realizācijai.
Finanšu ministrijas skatījumā šie argumenti savu nozīmi nav zaudējuši arī patlaban. Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka, "iezīmējot konkrētu valsts budžeta līdzekļu apmēru novirzīšanu vienai nozarei, tiek apdraudēta iespēja valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības. Tā ir galvenā negatīvā iezīme, ka, iezīmējot noteiktus ieņēmumus noteiktiem izdevumiem, tiek ierobežotas valdības iespējas lemt par pieejamā finansējuma sadali atbilstoši valdības prioritātēm. Jo lielāka ir speciālajiem mērķiem iezīmētā daļa, jo mazāk paliek līdzekļu, par kuru pārdali valdība var lemt". Vilks arī uzsver, ka ir maldīgs uzskats, ka līdzekļu iezīmēšana dod garantiju par finansējuma pieejamību noteiktām nozarēm, jo iezīmētie ieņēmumi mēdz svārstīties, un neparedzēta nodokļu plāna neizpilde radītu iztrūkumu iezīmētajā budžetā, kā rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt plānotās funkcijas un vajadzētu lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta.
Atšķirīgu skatījumu pauž bijušais finanšu ministrs Einars Repše, kura laikā speciālie budžeti tika likvidēti un kurš tagad iestājas par to atjaunošanu. Runa ir par autoceļu fondu un Kultūrkapitāla fondu. "2004. gadā biju pārliecināts, ka ir pareizi, ka visu izdevumu piešķiršana un apstiprināšana iet caur vienotu procedūru, kurā ministriem jāspēj aizstāvēt savas prioritātes. Turklāt likums noteica, ka jomām, kurās tiek likvidēts speciālais budžets, finansējums netiek samazināts. Diemžēl tolaik netika ņemta vērā cilvēka patiesā daba - ka tā ir vāja. Likums netika pildīts, un ministri, piemēram, satiksmes, nemācēja aizstāvēt savas prioritātes. Tajā pašā veselības nozarē finansējums katru gadu tika samazināts. Tādēļ pašlaik es uzskatu, ka, piemēram, speciāls budžets autoceļiem būtu atjaunojams. Tam par labu runā tas, ka autovadītāji, kas maksā ceļu nodokli, ir pārliecināti, ka tas aiziet ceļu uzturēšanai. Turklāt autoceļu nozares īpatnība ir tā, ka tur darbi un līdz ar to finansējums ir jāplāno vairāku gadu garumā. Un ir ļoti svarīgi, lai finansējums būtu noteiktā apjomā plānojams vairākus gadus uz priekšu," teic Repše.
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Būt vai nebūt speciālajiem budžetiem ceturtdienas, 14.augusta, laikraksta Diena 10.-11.lpp.!