Visizplatītākie pārkāpumi būvniecībā, raugoties no VID viedokļa, pēc Pētersones teiktā, ir nelegāla nodarbinātība, neuzskaitītas darba stundas, kā arī fiktīvi darījumi.
Dienas aptaujātie eksperti, lūgti minēt iemeslus tik augstam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecībā, min neefektīvo publisko iepirkumu sistēmu, kā arī nesakārtotās attiecības starp ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem. Tā kā lauvas tiesa pasūtījumu būvniecībā nāk tieši no publiskā sektora valsts un pašvaldību iepirkumu veidā, tad tieši tā ir joma, kuras sakārtošanai pievēršama vislielākā uzmanība. Gan valsts institūcijas, gan nozari pārstāvošās organizācijas, gan eksperti ir vienisprātis - ar represijām vien ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē mazināt neizdosies. Svarīgākais ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs uzskata, ka būtu jānosaka obligātā kārtā, ka vairums būvkompāniju darījumu notiek tikai elektroniski. Tas samazinātu skaidras naudas apriti, kas tiek izmantota aplokšņu algu maksāšanai.
Vēl viena problēma ir saistīta ar zemākās cenas principa nekritisku piemērošanu publiskajos iepirkumos, norāda sabiedriskās politikas centra Providus būvniecības eksperte Agnese Lešinska. "Ja iepirkumos nedominēs kvalitātes prasības, bet tikai zemākā cena, tad, lai to īstenotu, uzņēmumi taupīs uz nodokļu rēķina. Jāatzīst, ka pašlaik jau var piemērot arī kvalitātes principu un nav obligāti jāvadās pēc zemākās cenas, taču problēma ir tā, ka daudzas pašvaldības to neprot izmantot. Tādēļ svarīgi būtu izglītot valsts iestāžu un pašvaldību iepirkumu speciālistus, kā piemērot kvalitātes prasības un nevadīties tikai pēc zemākās cenas principa," skaidro Lešinska.
Problēma būvniecībā, par kuru īpaši satraucas VID direktore, ir nesakārtotās attiecības starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju. "Ģenerāluzņēmēji pārsvarā gadījumu nomaksā visus nodokļus, problēmas ir ar apakšuzņēmējiem. Esmu pētījusi līgumus starp ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem. Jāteic, ka attiecībā pret pēdējiem tie ir skarbi. Līgumos ietvertas milzīgas soda sankcijas par niecīgiem kavējumiem un nobīdēm no grafika. Rezultātā bieži summa, kuru pēc visu soda sankciju piemērošanas samaksā ģenerāluzņēmējs apakšuzņēmējam, ir tik niecīga, ka nepietiek, lai norēķinātos ar darbiniekiem. Tad apakšuzņēmēji spiesti veikt dažādus kreisos darījumus," stāsta Pētersone.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 27.maija, avīzē Diena!