V. Kopitins gan pēc iedzīvotāju, gan pēc pārvaldnieku lūguma ir pārbaudījis virkni māju. "Pēdējā laika lielāko izbrīnu radījis projekts Priežvidi Spuņciemā. Kaut gan ēkām ir lielas problēmas ar hidroizolāciju, ir nepareizi ieklāts jumts segums, liela caurtece, nepareizs fasādes risinājums, komplekss tomēr nodots ekspluatācijā. Līdzīgi ir arī ar Muceniekos Rīgas rajonā uzbūvēto projektu Bunduļi, kas nodots ekspluatācijā 2008. gadā," stāsta V. Kopitins.
Projektu Priežvidi kritiski vērtē arī Žanna Kasatkina, kura iegādājusies mājokli šajā ēkā.
Uz jautājumu, kāpēc joprojām jāsastopas ar nekvalitatīvi uzbūvētām ēkām, V. Kopitins atbild bez minstināšanās: "Daudzi speciālisti, kuri no būvniecības kaut ko saprata, krīzes laikā pameta Latviju un tagad strādā ārzemēs."
Vislielākās kļūdas, būvējot dzīvojamās mājas, tiek pieļautas, klājot jumtu un izbūvējot lietus ūdens novades sistēmas. Problēmas reizēm rada arī siltumizolācijas sistēma. "Kaut gan daudzi ražotāji iesaka konstruktīvu un kvalitatīvu savu materiālu pielietojumu, būvnieki diemžēl bieži neņem vērā ražotāju rekomendācijas. Tāpēc nereti nākas konstatēt, ka ēkās ir mitruma sūces, ziemā notiek aizsalšana un telpās nokļūst kondensāts," stāsta V. Kopitins.
Lielas problēmas rodas ar ēkās izbūvētajiem mansardiem: "Lielākajā daļā jauno mansardu cilvēkiem pastāvīgi nākas elpot kondensātu, šādiem mājokļiem bieži ir mitras sienas un jumtā ir caurteces," uzskata eksperts un piebilst: "Trakākais, ka iedzīvotājiem nākas tērēt savus finanšu līdzekļus, lai mājokli savestu kārtībā."
Bieži esot vērojamas situācijas, kad nav kam prasīt atbildību par nekvalitatīvo būvprojektu. V. Kopitins stāsta, ka cilvēki nereti mēģina vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), taču arī tur ne vienmēr var palīdzēt, jo neesot kam izvirzīt pretenzijas.
Pērn būvniecības pakalpojumu jomā visvairāk pretenziju saņemts par logu un durvju izgatavošanas, kā arī montāžas darbu kvalitāti. Par spīti eksperta novērojumiem, PTAC pārstāve Ilze Žunde norāda, ka patērētāju sūdzībām ir tendence samazināties: "Lielā daļā gadījumu strīdā iesaistītās personas nevar vienoties par risinājumu, un patērētājs papildus vēlas saņemt radušos zaudējumu atlīdzību, par ko PTAC nav tiesīgs lemt. Šādi strīdi risināmi civiltiesiskā kārtībā, proti, tiesā."
PTAC pērn veicis vairāku būvniecības projektu uzraudzību, to rezultāti apliecina, ka situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš uzlabojusies, tomēr joprojām ir kritiska. Veicot pārbaudes, secināts, ka ražotāji nepievērš pietiekamu uzmanību ražošanas procesa kontrolei: "Daudzos gadījumos tika konstatēti pārkāpumi. Piemēram, veicot logu kvalitātes pārbaudes, 42% gadījumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām," norāda I. Žunde.
Pēdējos gados arvien vairāk ceļ privātmāju ciematus, līdz ar to strauji pieaudzis pieprasījums pēc notekūdens attīrīšanas sistēmām. PTAC, veicot pārbaudes, konstatējis, ka ļoti daudzos gadījumos šīs iekārtas nav atbildušas Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Visu rakstu lasi otrdienas Dienā!