"Būvinspekcijas darbinieki, reaģējot uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju, pagājušā gada 20.augustā veica nekustamo īpašumu Nēģu ielā 1 nu Centrāltirgus ielā 1, Rīgā, vizuālo apsekošanu, kuras laikā konstatēja, ka īpašumos izbūvētas 24 nojumes – kioski, kuros notiek tirdzniecība. Ņemot vērā, ka būvvaldes rīcībā nebija būvniecības dokumentācijas par minēto būvju būvniecību, būvvalde sagatavoja atzinumu par apsekošanas laikā konstatēto, kas pagājušā gada 3.janvārī tika nosūtīts teritorijas nomniekiem AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā, kā arī zemesgabala īpašniekam – pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu administratoram Rīgas domes Īpašuma departamentam, lūdzot sniegt paskaidrojumu un informēt būvvaldi par tālāko rīcību saistībā ar konstatēto patvaļīgo būvniecību," teikts būvvaldes paziņojumā presei.
Tāpat norādīts, ka kopš būvvaldes vēstules nosūtīšanas Rīgas domes Īpašuma departaments kā zemesgabala īpašnieks nav vērsies būvvaldē, lai novērstu patvaļīgas būvniecības radītās sekas, tāpēc "neizpratni rada Rīgas mēra, toreizējā Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītāja Oļega Burova publiski paustā informācija par Būvvaldes bezdarbību Rīgas Centrāltirgus gadījumā".
Būvvaldes ieskatā šādas mēra darbības ir mēģinājums piesegt paša iepriekš vadītās iestādes bezdarbību un būvvaldes prasību ignorēšanu.
Būvvalde atgādina, ka saskaņā ar Civillikuma 864. un 1036. pantu tikai zemesgabala īpašnieks, šajā gadījumā Rīgas domes Īpašuma departaments, primāri ir atbildīgs par sava īpašuma izmantošanu, kā arī uz īpašumam gulstošajām nastām un apgrūtinājumiem.
"Konkrētajā situācijā Rīgas domes Īpašuma departamentam bija jāuzņemas krietna un rūpīga saimnieka pienākums, pieslēdzoties sava īpašuma sakārtošanas jautājumiem. Piemēram, Rīgas domes Īpašuma departaments un tā iepriekšējais vadītājs Oļegs Burovs, uzzinot par veikto patvaļīgo būvniecību īpašumos, varēja jau 2018. gada rudenī lemt par nomas līguma izbeigšanu. Kā zināms, tad Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs šādu priekšlikumu izteica tikai šī gada nogalē. Tas rosina domāt, ka Rīgas domes Īpašuma departaments laikā, kad šīs iestādes vadītājs bija Oļegs Burovs, nebija informējis Rīgas domes vadību par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu neievērošanu pašvaldības īpašumos. Tāpat Rīgas domes Īpašuma departaments varēja pats rosināt patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, iesniedzot būvniecības dokumentāciju būvvaldē gan par nojumju izvietošanu, gan par to demontāžu," norādīts būvvaldes paziņojumā.
Būvvalde vērš uzmanību, ka Centrāltirgus teritorija ir apsekota vairākkārt – gan 2009. gadā, kad konstatēta patvaļīga būvniecība vienā no tuneļiem, gan 2011. gadā, pārbaudot administratīvā akta izpildi. Apsekošanas veiktas 2015. un 2016. gadā, reaģējot uz būvvaldē iesniegtajām būvniecības iecerēm. Papildus tam būvvalde informē, ka iestādes rīcībā atrodas 26.11.1996. ar Nr. 1412 akceptēts darba projekts Pagaidu tirdzniecības kiosku izvietošanas plāns, kura realizācijas risinājumi pieņemti ekspluatācijā 1997. gadā kā īslaicīgas izmantošanas būves. Būvvaldei nav informācijas par šo būvju demontāžu pēc ekspluatācijas termiņa beigām.
Pēdējo reizi Centrāltirgus teritorija apsekota šī gada 12.jūnijā, Rīgas būvinspekcijai pārliecinoties, ka situācija kopš atzinumā konstatētā nav mainījusies, t.i. īpašumos starp Gogoļa un Nēģu ielām patvaļīgi izbūvētas 24 nojumes – kioski. Būvvalde atkārtoti uzdeva novērst patvaļīgas būvniecības radītās sekas. Šī gada 19. septembrī būvvaldē tika iesniegts SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā iesniegums, kur iesniedzējs solīja novērst patvaļīgo būvniecību, vienlaikus lūdzot pagarināt administratīvā akta izpildes termiņu. Ņemot vērā to, ka iesniedzējs būvvaldē iesniedza arī būvniecības dokumentācijas izstrādes laika grafiku, būvvalde ņēma vērā iesniedzēja lūgumu, pagarinot administratīvā akta izpildes termiņu līdz nākamā gada 31.janvārim.
"Būvvaldes kā būvniecību kontrolējošas iestādes kompetencē ir visas Rīgas administratīvās teritorijas uzraudzība. Savukārt AS Rīgas Centrāltirgus pārvalda un apsaimnieko pašvaldības nekustamos īpašumus Rīgas pilsētas teritorijā un tā vispārējais stratēģiskais mērķis ir "nodrošināt Rīgas pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku un būvju racionālu un lietderīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, piedaloties kultūrvēsturisko objektu uzturēšanā un attīstīšanā un sekmējot kultūras un tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un saimniecisko darbību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā".Secināms, ka Rīgas Centrāltirgus pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidots atsevišķs administratīvais aparāts, kura uzdevums ir rūpēties par normatīvo aktu, tai skaitā būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu šajā teritorijā. Būvvaldes kā būvniecību kontrolējošās iestādes lēmumi pēc būtības ir kā piespiedu mehānisms un galējā rīcība, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir negodprātīgs un neuztur savu īpašumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka šo īpašumu, kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība, Rīgas domes Īpašuma departamentam kā Rīgas domes priekšsēdētājam tiešā pakļautībā esošai iestādei būtu jārāda priekšzīme attiecībā uz pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un uzturēšanu," paziņojumā pauž Rīgas pilsētas būvvalde.