Vienlaikus viņa atturējās vērtēt, vai ministrijas paveiktais ir vērtējams kā nepietiekams, kā uz to norādīja Valsts kontrole.
"Mēs nevaram katru dienu persika kauliņu raut ārā un skatīties, vai saknes jau ir izdīgušas. Katram procesam ir zināms laiks, lai tas nestu rezultātus. (..) Mēs redzam, ka dobes ir pareizās, sēkla ir pareizā. Tagad tikai jāļauj tam izdīgt," uzskata Čakša.
Politiķe ir pārliecināta, ka revidentu ziņojums palīdzēs sarunās par nākamā gada budžetu, tā kā izceļ izglītības lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
"Es ceru, ka šis Valsts kontroles ziņojums būs kā atbalsts, lai iegūtu finansējumu jaunā finansēšanas koncepta "Programma skolā" realizācijai, jo tas sevī ietver visas šīs lietas, kas ļaus nodrošināt taisnīgumu un kvalitāti," sacīja Čakša.
IZM vadība atzinīgi novērtē to, ka ziņojumā parādīts arī atbildību sadalījums. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa uzskata, ka sarunās ar pašvaldībām ir panākta izpratne par vienotu mērķi. Lai gan normatīvajā regulējumā vēl nav nostiprināti IZM piedāvātie skolu tīkla kritēriji, pašvaldības jau tos pielieto praktiski, kārtojot skolu tīklu un plānojot uzņemšanu jaunajā mācību gadā.
Vienlaikus atšķiras Valsts kontroles un IZM redzējums par pedagogu slodžu sadalījumu. Valsts kontrole iesaka uz pedagogu slodžu sadalījumu skatīties pa klašu grupām. Tikmēr IZM pārliecināta, ka jāskatās uz visu pedagogu kopu kopumā un jānodrošina slodzes sastāvu "43:57" jeb 43% kontaktstundas un 57% pārējo pedagoģisko pienākumu laika sadalījums. Šāds sastāvs noteikts, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikto metodoloģiju.
Kanaviņa atzīmēja, ka normatīvi šis mērķis jau ir sasniegts, un tagad jāpanāk, lai tas darbotos arī dzīvē. IZM piedāvātais slodzes sadalījums esot optimāls, arī salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim, skolas vadība varēs noteikt citu slodzes sadalījumu, taču tām būs jāievēro noteikti slodzes sastāva principi, Kanaviņas teikto papildināja Čakša.
Valsts kontrole ziņojumā paudusi kritiku arī attiecībā uz pedagogu sagatavošanu un profesionālās kompetences pilnveidi. Revidentu vērtējumā, IZM īstenotā valsts budžeta studiju vietu plānošana nav balstīta uz kvalitatīviem un pilnīgiem datiem par pieprasījumu, bet gan pamatā balstās uz iepriekšējos gados pedagoģijas izglītības programmās pieteikušos un uzņemto studentu skaitu.
IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece sacīja, ka sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti izstrādāts pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīks, kas ņem vērā esošās pedagogu vakances, skolēnu skaitu un izglītības politikā rosinātās pārmaiņas. Šobrīd rīks tiek izmēģināts, plānojot valsts budžeta studiju vietu skaitu nākamajam gadam.
Savukārt absolventu skaitu pedagoģijas nozarē IZM cer veicināt ar pāreju uz institucionālo finansēšanas modeli. Tas ļaušot "ļoti konkrēti noteikt", ka IZM sagaida noteiktu absolventu skaitu un rezultātus pret šo absolventu nodarbinātību.
Tuvāko gadu laikā IZM arī apņēmusies pilnveidot profesionālās pilnveides sistēmu, izveidojot profesionālā atbalsta centru, lai atbalstītu pedagogus esošo pārmaiņu ieviešanā un nostiprināšanā. IZM kā prioritāti šobrīd izvirzījusi pāreju uz pilnveidoto mācību saturu un iekļaujošas izglītības īstenošanu, tostarp pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Metodiskais centrs izstrādās arī metodiskā atbalsta materiālus skolotājiem vispārējā izglītībā līdz 2026.gada nogalei.
Saleniece atzina, ka noteiktās 36 stundas, kas pedagogam trīs gados jāvelta profesionālajai pilnveidei, ir maz. 2022./2023.mācību gadā profesionālās pilnveides kursos piedalījušies 18 000 pedagogu. Savukārt valsts profesionālās pilnveides pasākumiem paredz 1,2 miljonus eiro gadā papildus Eiropas Savienības fondu finansējumam.
Papildu valsts noteiktajām profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām arī izglītības iestādes direktoram sadarbībā ar katru skolotāju jāizvērtē, kādas ir viņa mācīšanās vajadzības un kā tās risināt, pauda ministrijas vadība.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka IZM ir jāgulda krietni lielākas pūles, lai nodrošinātu jaunu pedagogu piesaisti un palikšanu profesijā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
VK skatījumā, IZM veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un kopā ar izglītības iestāžu dibinātājiem un vadītājiem sekmētu viņu noturību profesijā, jo trešdaļa jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā. Savukārt iemesli, kāpēc aptaujātie pedagogi 2023./2024. mācību gadā ir vēlējušies pārtraukt darba attiecības, esot ļoti dažādi - nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar atalgojumu, neziņa par nākotni saistībā ar plānotajām reformām.
Revidentu vērtējumā, skolu tīkla reorganizācija daļā revīzijas izlases pašvaldību veikta tikai "uz papīra", bet finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" nenodrošina skaidru, caurskatāmu finansējuma aprēķinu un neesot balstīts pedagogu darba izvērtējumā.