Cauri parkam par maksu

Vērmanes kundzes vēlējumam neatbilst

Lai gan festivālam ir plašs atbalstītāju loks, Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņs (NA) un biedrība Pilsēta cilvēkiem, nenoliedzot pasākuma pozitīvos aspektus, norāda, ka festivālam daudz piemērotāka vieta būtu, piemēram, Lucavsala vai Vidzemes tirgus placis. Deputāts Klotiņš portālam Diena.lv pauda sašutumu par to, ka Rīgas dome atbalsta šo pasākumu, slēdzot brīvu pieeju parkam uz vairākām dienām, proti, laika posmā no 23. līdz 27. maijam ieejas maksa Vērmanes dārzā ir divi eiro.

Neapmierinātību ar parka slēgšanu pauduši arī sociālo tīklu lietotāji, gan atsaucoties uz alkohola reklamēšanu, gan norādot uz parka vēsturisko nozīmi. 

1816. un 1817. gadā mecenāte Anna Ģertrūde Vērmane finansiāli atbalstīja Vērmanes dārza tapšanu un toreizējai Rīgas rātes Priekšpilsētas apstādījumu komisijai norādīja, ka “šis parks paredzēts vispārējam labumam un nekad neviens to nedrīkst iegūt savā īpašumā”. Arī biedrības Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Mihails Simvulidi atbalsta festivālu kā tūrisma piesaistes pasākumu, tomēr uzskata, ka tā norises vieta kaut kādā mērā ir pretrunā ar Vērmanes kundzes noteikumu – nodrošināt brīvu pieeju pilsētniekiem šajā teritorijā.

Lai gan Rīgas dome festivāla interneta mājas lapā ir norādīta kā atbalstītājs, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis informē, ka šādu pasākumu rīkošanu regulē Publisku svētku un izklaides pasākumu drošības likums, proti, ja organizators izpildījis visas likumā noteiktās prasības, tad pašvaldībai nemaz nav tiesību neizsniegt atļauju pieteiktā pasākuma rīkošanai. Lai pilsēta rīkotu publisku pasākumu, ir jāizpilda vairākas prasības, piemēram, jānodrošina par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas.

Neizpratni gan rada tieši pilsētas centra parka aizslēgšana, “ik dienas šajā parkā uzturas neskaitāmi cilvēki, baudot pastaigas, atpūšoties vai pa tā galvenajiem ceļiem dodoties darba gaitās”, saīdzis ir deputāts Klotiņš. Tāpat deputāts izsaka savas aizdomas, ka Rīgas Tūrisma attīstības birojs ir piešķīris alus festivālam 25 000 eiro. Portālam Diena.lv dienas laikā neizdevās sazināties ar Rīgas Tūrisma Attīstības biroju, lai noskaidrotu, vai deputāta aizdomas ir pamatotas.

Rīgas domes pārstāvis Vidauskis arī apliecina, ka parkā esošajam rotaļu laukuma brīvā pieeja joprojām ir nodrošināta un piebilst, ka pārējā parka teritorija nav tik liela, lai to bez ievērojamām pūlēm nepieciešamības gadījumā viegli nevarētu apiet.
 

Samaksa drošībai

Festivāla atbalstītāji apliecina, ka ieejas maksa sekmē lielāku drošību festivāla apmeklētājiem, piebilstot, ka Vērmanes dārzs ir ļoti piemērota vieta šāda veida pasākumiem.

Pasākuma veidotāji piekrīt, ka brīvas ieejas nodrošināšana būtu arī viņiem labvēlīga – veicinātu lielāku apmeklētāju skaitu, tomēr simboliskā ieejas maksa veicina drošību, “Teritorijas ierobežošana un kontrole vispirms ir apmeklētāju drošības un labsajūtas jautājums”, informē biedrība Alusbrālība, piebilstot, ka pasākuma organizators uzņemas gan morālu, gan juridisku atbildību par to, lai apmeklētājs pasākuma vietā justos droši – nenotiktu likumpārkāpumi vai netraucētu “deklasēti elementi”.

Iepriekšējos gadus festivāla norises laikā nav novēroti milzīgi sabiedriskās kārtības jautājumi, informē Rīgas domes pārstāvis.

“Tur ir daudz rotaļas bērniem un jauki smaržo cukurvate, man netraucē fakts, ka Vērmanes dārzam ir noteikta ieejas maksa”, portālam Diena.lv min kāda garāmgājēja, piebilstot, ka teritorija nav tik liela, lai tās slēgšana ļoti traucētu un kavētu pārvietošanos. “Nedaudz pamainīta ierastā rutīna ceļā uz darbu, bet īpašas raizes man tas nesagādāja”, piebilst kāds cits Vērmanes dārza garāmgājējs.