Tātad gaidāms, ka jau šopavasar ikviens varēs uzzināt, kas stāv aiz ofšoriem, juridiskiem nosaukumiem, akciju sabiedrībām un kā labā darbojas dzīvokļu kooperatīvs un baznīca. Protams, ne katrā gadījumā iespējams identificēt patieso labuma guvēju. Cita lieta, ka patiesā labuma guvēja meklēšanas rezultāts jāiegrāmato visos gadījumos, un pat tad, ja tas iepriekš jau bijis izdarīts, informācija jāatjauno. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš vērtē, ka šī ir visai birokrātiska pieeja, kas neatbilst direktīvas garam: "Direktīvas mērķis ir dabūt kriminalitāti ārā no ES finanšu sistēmas. Apgrūtināt dzīvi tam vienam procentam negodīgo iedzīvotāju." Tomēr, lai blēžus atsijātu, pienākumi tiek uzkrauti atlikušajiem 99% – godīgajiem.
Ar novēlošanos ieviešot direktīvas prasības, Latvija, visticamākais, pilnībā atbildīs arī direktīvas jaunajai versijai, par kuru balsošana EP sagaidāma aprīlī. Galvenās izmaiņas – faktisko īpašnieku reģistru publiskums, kas līdz šim nebija obligāta prasība. Tāpat direktīva attieksies arī uz Lielbritānijā un Maltā populārajiem trastiem. Ja kāds no tiem saņem naudu – jāatklāj vārds. Jāatklāj arī, ja grib virtuālo valūtu bankā apmainīt pret īstu naudu, un vēl tiks ieviests banku kontu turētāju reģistrs, lai, piemēram, Latvijā pieķertam blēdim tiktu arestēti konti arī Beļģijā un otrādi. Atšķirībā no faktisko īpašnieku reģistra šis nebūs publisks, bet tikai tiesībsargājošām iestādēm pieejams reģistrs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 22. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
zvirbulēns
jautājums
gf