"4. maijā ar mums bija visa tauta. Mēs gājām ārā, mēs slīgām ziedos, asarās, apskāvienos. Tā bija neaizmirstama - viena no laimīgākajām dienām manā dzīvē. 21. augustā mēs bijām vieni. Šis datums man paliks atmiņā citāds. Ar to, ka es esmu godam izpildījusi savu pienākumu. Jā, valsts ir atguvusi neatkarību, kas būs, būs. Bet, ja mēs runājam par šampanieti un dzirkstošu prieku, tad tas ir 4. maijs," saka Čebotarenoka.
Jau ziņots, ka Saeimas darba kārtībā nonācis priekšlikums atteikties no 1. maija kā oficiāli svinamiem valsts svētkiem par labu brīvdienai 11. novembrī. Vienlaikus Saeimai sākot pārskatīt svētku kalendāru, aktualizēts arī 4. maija liktenis.
Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis ierosina mainīt datumu, kad tiek oficiāli svinēta neatkarības atjaunošana. Deputāts aicina likvidēt 4. maija brīvdienu, kas ir Neatkarības atjaunošanas svētki. Viņaprāt, tā jāpārdēvē par Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas dienu, kas vairs nebūtu valsts svētki, bet atzīmējamā diena. Par brīvdienu deputāts rosina noteikt 21. augustu, kas tagad ir konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas diena. Latkovskis uzskata, ka 4. maija vietā par valsts svētkiem jākļūst 21. augustam, to nosaucot par Latvijas valsts atjaunošanas dienu.
"Es apzinos, ka šis priekšlikums ir nedaudz provokatīvs, un tas ir varbūt vairāk diskusijām, lai pievērstu uzmanību, ka mums ir vispār jauns svētku koncepts nepieciešams. Jo bieži vien mēs ļoti subjektīvi tos datumus izvēlamies. Šeit primārais varbūt ir mēģinājums pateikt, ka 21. augusts ir datums, kad sākās reālā neatkarība. Ne tik daudz es esmu pret 4. maiju šajā gadījumā, cik par 21. augustu," saka Latkovskis.
Kā svētku kalendārs tiks mainīts, kļūs zināms, kad Saeima likumu būs labojusi galīgajā lasījumā.
GO
Laventa vietniece
UU