Saimnieki ir sašutuši, ka ceļu plānotāji un pašvaldība, kas par plānoto ceļu bija informēta kopš 1992.gada, nevīžoja laikus informēt par ceļa izbūves plāniem, lai zemnieki varētu izvērst rosību drošā attālumā no plānotā ceļa. Kopumā šādu traucējošu saimniecību ir vairāki desmiti. Lai arī jauns tilts pār Daugavu pie Salaspils vēl redzams tikai skicēs un to sāks būvēt ne agrāk par 2013.gadu, ar tiltu saistītās maģistrāles izbūves plāni jau tagad liek zemju īpašniekiem domāt par zemnieku saimniecību likvidāciju. Zemnieki, kuru mājas robežosies ar plānotajiem ceļiem, ir panikā, jo no abām pusēm nožogotie ceļi sadalīs viņu saimniecības divās, citiem arī trijās daļās, padarot saimniekošanu par neiespējamu. Latvijā līdz šim nav izstrādāts mehānisms, kā kompensēt ceļu izbūvei nolūkoto zemi. LVC aicinātā ekspertu grupa tikai plāno sākt darbu pie vienota mehānisma izstrādes.
Zināmas neērtības
Tilts un pievedceļi vajadzīgi, lai atslogotu patlaban izmantoto Rīgas hidroelektrostacijas pārbrauktuvi, kam ir ierobežota satiksmes caurlaidība, skaidro LVC preses pārstāve Daiga Mežapuķe. Ceļinieki lēš, ka tilts un maģistrāles kalpotu par pilnvērtīgu Rīgas apvedceļu. Ceļš ļautu bez traucējumiem gan apbraukt Rīgu, gan arī ātrāk tikt līdz galvaspilsētai - projektētāji sola, ka pēc šo ceļu izbūves autovadītājiem nebūs jānīkst sastrēgumos.
LVC kā projekta īstenotājam bija jāaicina visi ceļam tuvumā esošo māju iemītnieki uz sabiedrisko apspriešanu, taču šāds ielūgums nav sūtīts vairākumam zemes īpašnieku, arī Meiju saimniekiem ne. LVC gan norāda, ka Baldones domē notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Likums paredz sabiedrību informēt arī par to.
"Kad būvvaldē skaņojām jaunas mājas projektu, neviens mūs nebrīdināja, ka būs ceļš," saka Meiju saimniece Inese Meija. Arī tad, kad Meiji ierīkojuši elektrību, domes pārstāvji nedeva pat mājienu, ka būvēt šajā vietā ir riskanti. Pērnvasar saimnieki uzcēla govīm jaunu kūti, ierīkoja pagrabu. Pāri saimniecībai ies LVC iecerētā pamata maģistrāle, pēc kuras izbūves no Meijām paliks vien pļava pašā zemesgabala stūrītī, kas ik vasaru applūst, tādēļ lauksaimniecībai nav derīga.
Domē noraida pārmetumus, ka būvatļaujas nevajadzēja dot, zinot, ka pāri Meijām būvēs maģistrāli. K.Putniņa apgalvo, ka jau pusotru gadu plānotā ceļa teritorijā būvatļaujas neizsniedz. Atbildību par māju, kas sākta pirms trijiem gadiem, būvvalde neuzņemas. Pašvaldība mierina, ka zemnieki varēs pārcelties uz dzīvokli, ko varēs iegādāties par kompensācijām, kas pienākas par ceļa izbūvei atņemto zemi.
Paliks bez zemes
Zem plānotās maģistrāles nokļūs arī gandrīz visa Meiju kaimiņu saimniecība Cirtas. Tās saimnieks Jānis Dzelzkalējs pastāstīja, ka pirms pāris gadiem, plānojot būvēt fermu aptuveni 100 govīm, paņēma kredītu piena dzesētāju iegādei. "Tagad ceļu projekti manu saimniecību sačakarēja, atliks vien applūstoša pļava," viņš saka, piebilstot, ka no ieceres par fermu ir spiests atteikties, taču, kā tagad atmaksāt kredītu, viņš arī nezina.
Zemnieki, kuru mājas ir tiešā projektējamā ceļa tuvumā, norāda, ka negribētu iekārtot dārziņu blakus 60 metrus platai šosejai - tur audzētos dārzeņos nonāktu visas auto izplūdes gāzes. Maijas Gruntes ekoloģiskajā saimniecībā Tāles patlaban ir 18 kazas, pēc kuru piena iegriežas arī tālāki kaimiņi. "Ja ceļš ies Tālēm pāri, tā vairs nebūs nekāda ekoloģiskā saimniecība, tādēļ to nāksies slēgt," rūgti secina M.Grunte.
"LVC atlīdzību par ceļa izbūvei atņemto zemi pielīdzinās tirgus vērtībai," saka LVC zemju daļas vadītājs Dzintars Taurenis. Vaicāts, pēc kādas metodikas kompensācijas rēķinās, D.Taurenis atklāj, ka ceļiniekiem tādas patlaban neesot. "Līdz šim kompensācijas maksājām dažādi," viņš rezumē. Jautājumu, kā aprēķināt atlīdzību, risina ekspertu grupa, kas sava darba rezultātus iesniegs LVC pārraugošajā Satiksmes ministrijā. Ceļinieki sola, ka kompensāciju maksās par visu zemi, uz kuras atradīsies ceļu komplekss. Strīdīgs paliek jautājums par ceļa aizsargjoslai uzlikto apgrūtinājumu atlīdzināšanu. Valsts nozīmes ceļiem aizsargjosla noteikta 100 metru platumā. LVC sola kompensēt arī aizsargjoslas.