Cenas ir augstas, par regulēšanu vēl jādomā

Diskusijas par pārtikas cenām Latvijā uzplaiksnīja jau pagājušā gada vasarā, un šobrīd tām ir atvērusies otrā elpa. "Ar pārtikas cenām Latvijā tiešām ir problēma. Pēdējo trīs gadu laikā ir krasi paaugstinājies pārtikas cenu līmenis attiecībā pret Eiropas Savienības (ES) vidējo," norāda bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš teic, ka mūsu relatīvais pārtikas cenu līmenis pārsvarā audzis pakāpeniski, bet ar diviem lieliem izrāvieniem. 2004. gadā pārtikas cenas Latvijā bija 63,6% no ES vidējā līmeņa, bet mājokļu tirgus buma laikā šī attiecība strauji pieauga līdz 83,4%, ko sasniedzām 2008. gadā. Pēc tam līdz 2013. gadam koeficients gandrīz nemainījās, vēlāk līdz 2021. gadam pamazām izauga līdz 94,8%. Taču 2022. gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā pārsniedza ES vidējo (102,9%) un pērn vēl nedaudz pakāpās – līdz 103,7%. Skaidrs, ka 2022. gadā pārtikas ražotāju un tirgotāju izmaksas krasi pieauga – krasi sadārdzinājās pārtikas izejvielas un enerģija. Taču tā notika arī citur. Protams, pārtikas cenas Latvijā un visā Baltijā augšupvērsti ietekmē PVN likmju atšķirības, taču šīs atšķirības ir bijušas visu laiku, kopš Latvija ir ES dalībvalsts.

Valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās strādāt, lai mazinātu pārtikas cenas lielveikalos, un ekonomikas ministrs Viktors Valainis izskata piecus iespējamos risinājumus. Tostarp tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas precēm, zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana, iespēja aizliegt iznīcināt nepārdoto pārtiku, kā arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides. Uz jautājumu, vai uzņēmums ir gatavs par kādu no ierosinājumiem diskutēt, Maxima norāda, ka šobrīd tos ir pāragri komentēt.

Vairāki iemesli

Kāpēc ir noticis šis relatīvais pārtikas sadārdzinājums, P. Strautiņam ir vairākas idejas. Piemēram, no tirgotāju puses dzirdēts skaidrojums, ka pārtikas inflācija šajā laikā ir pārspīlēta. Daļēji šie pārspīlējumi ir pašu tirgotāju izvēlētās pārdošanas veicināšanas politikas rezultāts. Cenu akcijas rada situāciju, kad statistiķi precīzi nezina produktu pārdošanas cenas. Ja kādā kategorijā ir prece ar lielu atlaidi, vidējā šīs produktu kategorijas pārdošanas cena nebūs dažādu piedāvājumu vidējā cena, tā būs zemāka. Precīzi nezinot faktiskās cenas, nevar arī precīzi zināt inflāciju. Akcijas ir arī citu valstu pārtikas veikalos. Iespējams, Vācijā vai Spānijā tirgotāji cenu politikā turas tuvāk modelim "katru dienu zemas cenas". Ja tā, tad viņu vidējās cenas no statistiķu izmērītajām atšķiras mazāk nekā Latvijā.