Daļa Dienas uzrunāto LTV darbinieku E. Kota aiziešanu uztver ar cerībām uz kādreizējās radošās gaisotnes atgriešanos, bet citi ir piesardzīgi, jo vēl ir pārāk daudz nezināmā. Nesaistīti ar pārmaiņām vadībā trešdien par aiziešanu no sabiedriskās televīzijas paziņoja tās ilggadējā «seja» - Arnis Krauze.
Kas vietā?
E. Kots ir pretrunīgi vērtēts LTV vadītājs, jo, no vienas puses, atzinīgi novērtēta viņa spēja sabiedrisko televīziju noturēt «uz ūdens» karstākajā krīzes periodā, no otras puses, jau gadiem izskanējusi skarba kritika par viņa ieguldījumu LTV satura vājināšanā. Kā signālu, ka E. Kotam palikšana LTV vadītāja amatā nebūs ilga, varēja uztvert Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāva nomaiņu. Ja iepriekšējās padomes vadības kabinetos E. Kots varējis dzīvoties brīvi, ar jauno sastāvu attiecības esot krietni saspīlētākas. Trešdien NEPLP pieņēma E. Kota atlūgumu. Pagājušās nedēļas nogalē par aiziešanu no LTV paziņoja tās Ziņu dienesta (ZD)direktors Dzintris Kolāts, kuram, pēc zinātāju teiktā, tā arī neesot izdevies iestrādāties šajā amatā.
LTV vadību jau iepriekš Dienai kritizējuši arī daudzi darbinieki, bet tagad daļa no viņiem neoficiālās sarunās atzīst - pagaidām vēl neesot iemesla dzert šampanieti, jo nav zināms, kādas pārmaiņas turpmāk gaida LTV un vai būs politiskais atbalsts jauna sabiedriskā medija veidošanai. Arī mediju speciālisti norāda - ar E. Kota aiziešanu vien nepietiek, lai LTV sāktos skaista dzīve. Galvenais jautājums esot, kas būs Kota vietā. NEPLP vienojusies paplašināt LTV valdi no viena uz trim cilvēkiem, un konkurss uz vakantajiem valdes locekļu amatiem noslēgšoties nākamā gada martā. Sabiedriskās televīzijas pārraugs NEPLP Gints Grūbe norāda, ka E. Kota atlūgums nepasteidzinās atlases procesu, jo prioritāte esot kvalitatīvs valdes locekļu atlases process. Padome plāno piesaistīt personāla atlases kompāniju, kurai būšot arī jāmeklē un jāuzrunā piemērotākie kandidāti. Tiesa, jaunajai LTV valdei būšot jārēķinās ar zināmu nenoteiktību, ņemot vērā ieceri veidot jaunu sabiedrisko mediju. Tā būs «pārmaiņu vadība», kas varētu kandidēt arī uz jaunā sabiedriskā medija vadītāju amatiem, ja tiks pieņemts lēmums par tā veidošanu, stāsta G. Grūbe.
Galavārdu valdes locekļu izvēlē teiks NEPLP. Svarīgi, lai vairākumā būtu tie NEPLP locekļi, kuri vēlas, lai LTV kļūst par spēcīgu sabiedrisko televīziju, norāda žurnāliste Baiba Strautmane. Atsevišķas NEPLP darbības liecinot, ka ne visiem tās locekļiem ir līdzīga izpratne par sabiedriskajiem medijiem. Piemēram, pirmajā balsojumā par E. Kota varas mazināšanu, paplašinot LTV valdi, šīs pozīcijas atbalstītāji palikuši mazākumā.
Projektu domāšana
Lai LTV sagaidītu pozitīvas pārmaiņas, jaunajai valdei jābūt ar lielu intelektuālo potenciālu un arī spēcīgām personībām, kas spēs stāvēt pretim tai LTV kolektīva daļai, kas vēlēsies dzīvot kā līdz šim, atzīst bijusī NEPLP locekle režisore Dzintra Geka. Vairāki LTV darbinieki nenoliedz - pārmaiņas LTV var sastapties ar tādu pašu pretestību kā augstākās izglītības reformu gadījumā. Dz. Geka akcentē, ka pašreizējais kolektīvs gadiem ilgi strādājis bez radošā darba izvērtējuma un daudzus šī situācija apmierinot. To gan iecerēts mainīt, jo viens no LTV jaunās vadības uzdevumiem, pēc G. Grūbes teiktā, būšot programmas kvalitātes kontroles mehānisma ieviešana.
Jaunajai vadībai būs jāspēj atlasīt cilvēkus, kas grib un var strādāt radoši, spriež Dz. Geka. Ik pa laikam publiskajā telpā izskan kritika par LTV satura drupšanu, un tā atkal pastiprinājās pēc A. Krauzes paziņojuma par aiziešanu no LTV. Populārais diktors, kurš pēdējoreiz Panorāmu vadīs 23. decembrī, uzsver: ir jākliedē mīts, ka LTV vairs nav profesionālu kolēģu. Arī mediju speciālisti tam piekrīt, taču uzsver, ka LTV radītā mašinērija neveicina radošu gaisotni un televīzijā vēl palikušajiem profesionāļiem nerada motivāciju censties. Jaunajai LTV vadībai vispirms vajadzētu novirzīt fokusu no materiāltehniskās bāzes un ēkas tēriņiem uz saturu, saka RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne. Viņasprāt, sabiedriskajā televīzijā komandas sajūta, radošums, sasniegumi pazūd aiz konveijera tipa darba, esot grūti īstenot jaunas idejas. LTV esot iedibināta «projektu domāšana» - noslēgtas cilvēku grupas attīsta savus projektus, nevis strādā komandā, apmainās ar idejām, attīsta jaunas tēmas un formātus. LTV ZD direktora pienākumu izpildītāja Dagnija Neimane atceras vecos laikus, kad LTV strādājušas trīs kafejnīcas, kur norisinājušās radošas sarunas, kūsājušas idejas. Viņa atzīst, ka sliktāk kā tagad būt vairs nevarot un drīzāk esot jācer, ka LTV iegūs vadītājus, kas televīzijā iepūtīs otro elpu un pratīs atgūt arī aizgājušos profesionāļus. Jebkurā gadījumā jaunajai valdei būs jāiestrādājas, un pirmās pārmaiņas varot sagaidīt tikai rudenī vai vēl ticamāk - nākamajā gadā.
Pēc LTV raidījuma 100 g kultūras vadītāja Dmitrija Petrenko domām, jaunajai vadībai vispirms jāprasa atbildība no vidējā menedžmenta - kanālu vadītājiem, programmu direktoriem, jo LTV problēmas neesot radījis viens ģenerāldirektors. D. Petrenko esot sajūta, ka tieši vidējais menedžments nevēloties krasas pārmaiņas sabiedriskajā televīzijā. «Nesaku, ka tur visi ir jāatlaiž, bet jābūt vismaz nopietnai profesionālai sarunai ar viņiem,» teic D. Petrenko.