Domes sēdē Rozenbergs skaidroja, ka šis amats ir bez atlīdzības. Viņš nevarēja paskaidrot, cik daudz no sava laika veltīs padomnieka amatam, jo tas neesot precīzi noteikts.
Par atļauju savienot amatus nobalsoja 18 deputāti, viens no deputātiem atturējās.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidentes preses sekretārs Aleksis Zoldners, Siliņa ir piedāvājusi Rozenbergam kļūt par ārštata padomnieku reģionālās politikas jautājumos. Ārštata padomnieks strādā bez atlīdzības.
Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci nosaka, ka ārštata konsultatīvā darbinieka pienākums ir sniegt Ministru kabineta loceklim priekšlikumus par valsts politikas izstrādi un īstenošanu konkrētā jomā, konsultēt attiecīgajā jomā, ar īpašu attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās valsts institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi, kā arī citi pienākumi.
Kā liecina informācija valdības mājaslapā Ministru prezidentes birojā ir septiņi padomnieki, proti, Eiropas Savienības jautājumos - Salvis Draviņš, nacionālās drošības jautājumos - Māris Cepurītis, ārlietu jautājumos - Ivars Liepnieks, juridiskajos jautājumos - Madara Černauska, sociālās politikas jautājumos - Dace Kļaviņa, valsts pārvaldes jautājumos - Ilze Skrodele, uzņēmējdarbības un inovāciju jautājumos - Reinis Lasmanis.