Četrām saimniecībām jāatmaksā nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdu zaudējumiem

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017. gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, Zemkopības ministrija (ZM) aicinājusi ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju LAD rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.

Latvijas Televīzijas raidījums de facto pērn novembra beigās vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt.

Pēc raidījumā vēstītā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts - kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.

Tāpat vēstīts, ka pērn rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.