Skatot lietu, kurā Meļko un Cvetkovs apsūdzēti par vairāk nekā 600 tūkstošus eiro liela kukuļa pieņemšanu no biznesa konsultanta Andreja Livanoviča apmaiņā pret garantijām, ka Pļaviņu HES agregātu rekonstrukcija tiks uzticēta skandināvu uzņēmumam Alstom, pirmās instances tiesa Meļko un Cvetkovam piesprieda salīdzinoši vieglus sodus, jo neatzina viņus par valsts amatpersonām.
Apelācijas kārtībā izskatot šo lietu, Rīgas apgabaltiesa atzina, ka gan Meļko, gan Cvetkovs tomēr uzskatāmi par valsts amatpersonām, tāpēc sodi bija jau krietni bargāki - Meļko notiesāts uz 4,5 gadiem cietumā, bet Cvetkovam piespriesti 3,5 gadi aiz restēm.
"Man šajā ziņā apelācijas instances tiesā atviegloja argumentāciju tas, ka 2017. gada pavasarī bija Augstākā tiesa citā lietā paskaidrojusi, ka šī valsts amatpersonas definīcijas grozīšana 2014. gadā likumā bija tikai iepriekš jau esošās definīcijas precizēšana, respektīvi, par valsts amatpersonām atsevišķos gadījumos varēja atzīt arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļus arī līdz tam," TV3 ziņām komentēja prokurors Māris Leja.
Telekanālam arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ingūna Amoliņa uzsvēra, ka pirmās instances tiesa, skatot Meļko un Cvetkova lietu, nepareizi novērtējusi apsūdzēto statusu. Šāds tiesas traktējums nu atvieglo apsūdzības uzdevumu arī citās apjomīgās Latvenergo krimināllietas epizodēs, kurās jau par daudz lielāku kukuļu pieņemšanu figurē arī uzņēmuma bijušā prezidenta Kārļa Miķelsona vārds.
Jāatgādina, ka lieta par Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstruēšanu tika nodalīta no pamatlietas, kuras centrā ir TEC-2 rekonstrukcija. Izmeklētāji uzskata, ka lietā apsūdzētie pieņēmuši Latvijas vēsturē lielākos kukuļus aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā, bet plānojuši saņemt vēl 11 miljonus, taču 2010. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji aizturēja gan Miķelsonu, gan Meļko.