«Vai tikai tāpēc, ka ir tendence sūdzēties, pilnā apjomā jāierobežo rīcībspēja?» vaicā Ieva Leimane-Veldmeijere, resursu centra Zelda direktore, kuras vadītā organizācija sniedz atbalstu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Kopš šā gada janvāra atbilde ir «nē» - stājušās spēkā nozīmīgas izmaiņas Civillikumā, kas tuvinājušas Latvijas regulējumu starptautisko cilvēktiesību standartiem. Par to, kā likumu izdosies piemērot praksē, speciālistu viedokļi gan dalās.
Aizsargā īpašumu
Lielākoties rīcībspēju ierobežo cilvēkiem ar smagām garīgām un arī fiziskām veselības problēmām, norāda Dienasaptaujātie psihiatri. Galvenās diagnozes ir šizofrēnija, garīga atpalicība un organiski psihiski traucējumi, kā demence. Attiecīgo pieteikumu tiesā parasti sniedz radinieki, piemēram, mātes pēc bērnu pilngadības sasniegšanas, lai varētu saņemt viņu invaliditātes pensiju. Citādas ir situācijas, kad cilvēkam pieder labs nekustamais īpašums un apkārt ir daudz gribētāju to iegūt. «Cilvēks ļoti daudz nesaprot. Viņš zaudēs pilnīgi visu un nokļūs pansionātā, lai gan varētu dzīvot kā karalis,» saka Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Tāpēc viņam nepieciešams aizgādnis, kas aizstāvētu viņa intereses.
Nevar arī izslēgt, ka pieteikums tiesā iesniegts mantkārīgos nolūkos, piemēram, lai brīvi rīkotos ar personas pensiju. Turklāt vecais regulējums paredzēja, ka pieteikumu drīkst iesniegt ne vien radinieki, bet arī jebkurš ieinteresētais. Patlaban pieteicēju loks sašaurināts līdz pašai personai, tās brāļiem, māsām, bērniem, vecākiem, laulātajam vai prokuroram. Pārējiem, tostarp mazbērniem un nereģistrētajam partnerim, jāvēršas prokuratūrā, kas izlems, vai prasība jāceļ.
Precēsies un adoptēs
Agrākā likumdošana paredzēja tikai pilnu rīcībspējas atņemšanu. «Piemēram, ja pieteikumā bija norādīts, ka cilvēks nemāk apieties ar savām finansēm, un vajadzēja, lai kāds viņa vietā kārto darījumus, automātiski tika ierobežotas arī viņa nemantiskās tiesības - vēlēt, laulāties, izvēlēties dzīvesvietu,» saka Tiesībsarga biroja pārstāve Gundega Bruņiniece. Šāda prakse bijusi pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, arī ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Latvija ratificējusi 2010. gadā, neparūpējoties par likumu maiņu. 2010. gada decembrī Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu kādas sievietes lietā, kuras diagnoze bija garīgā atpalicība. No sprieduma izrietēja - rīcībspēja viņai ierobežota nesamērīgi, un Latvijai jāmaina likumdošana. Pagaidu regulējums tika ieviests tikai 2012. gada februārī, savukārt šogad janvārī stājušies spēkā pamata grozījumi.
Pēc jaunās likumdošanas rīcībspēju var ierobežot tikai mantiskajās tiesībās - visā, kas saistīts ar naudu un īpašumiem. Turpretī personiskās tiesības tagad būs neaizskaramas. Tiesa, ar laulību noslēgšanu rodas mantiskās saistības, norāda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence. Viņa min, ka atklāts jautājums paliek arī par adopciju. Lai arī bāriņtiesa veic potenciālo adoptētāju izpēti, cilvēks ar garīgiem traucējumiem var apprecēt sievieti, kurai ir bērns no iepriekšējām attiecībām. Adoptēt laulātā bērnu var atvieglotā kārtībā. Ja, piemēram, vēlāk šī sieviete nomirst, bērns paliek pie sava audžutēva.
(Visu rakstu lasiet 15.februāra laikrakstā Diena)