Centra direktore Anhelita Kamenska sarunā ar aģentūru BNS pauda viedokli, ka premjeram vajadzētu apdomāt šo izvēli, un minēja, ka Ēlerte savā darbības laikā tomēr ir veicinājusi nesaskaņas un nav atradusi kopīgu valodu ar krieviem.
"Viena lieta ir domāt ļoti atbildīgām amatpersonām, piemēram, premjeram Valdim Dombrovskim izvēlēties par padomnieci integrācijas jautājumos Sarmīti Ēlerti, kura pamatā savas darbības laikā ir veicinājusi nesaskaņas. Ja man tomēr jāsalīdzina Viktors Makarovs, kas ir izglītības ministra padomnieks integrācijas jautājumos, kurš spēj tomēr runāt ar abām auditorijām, ko varbūt latviešu auditorija nepieņem pilnībā ar atplestām rokām, bet ir gatava viņu uzklausīt. Sarmīte Ēlerte ir varbūt noskaņojusi daļu latviešu par labu savām idejām, bet viņa ir pilnīgu pretestību radījusi krievvalodīgo auditorijā. Ja šādu cilvēku ieliek šādā nopietnā amatā, tad tas ir tuvredzīgi," sacīja Kamenska.
Viņa uzskata, ka latviešu politiskajai elitei kaut kādā veidā ir jāapliecina gatavība iesaistīties ilgtermiņa dialogā ar mazākumtautību pārstāvjiem. "Varbūt tur ir jānāk jaunās paaudzes politiķiem, tādiem kā Vjačeslavs Dombrovskis vai Andrejs Judins. Tuvojoties tām pašām pašvaldību vēlēšanām, atbildība būs gan Saskaņai uzrunāt latviešu vēlētājus, gan latviešu partijām uzrunāt krievu vēlētājus un samazināt etnisko balsojumu," teica Kamenska.
Cilvēktiesību centra direktore norādīja, ka politiķiem tostarp būtu jādod skaidrs signāls nepilsoņiem Latvijā par automātisku pilsonības piešķiršanu bērniem, kas būtu simbolisks solis.
"Jā, priekšlikums ir Saeimā, ka mēs atvieglojam viņiem reģistrēšanas kārtību, bet simboliski būtu, ja politiķi varētu vienoties, ka nepilsoņu bērniem, kas ir dzimuši Latvijā un dzims Latvijā, ir automātiska pilsonība. Bērniem, kas dzimuši ārvalstīs Latvijas pilsoņiem, arī automātiska pilsonība. Kurš politiķis var būt pret bērnu interesēm? Galu galā visiem bērniem ir tiesības uz pilsonību neatkarīgi no tā, vai vecāki spēj izlemt vai ir kādi citi šķēršļi," uzsvēra Kamenska.
Jau vēstīts, ka Ēlerte laikā, kad ieņēma kultūras ministres amatu, pārņēma Kultūras ministrijas pārziņā integrācijas jautājumus. Cilvēktiesību aizstāve Ilze Brands-Kehre to novērtēja ļoti negatīvi.
Viņa kritizēja, ka tādējādi mazākumtautībām atvēlēta tāda kā kultūrautonomijas niša – jūs te varat dziedāt un dejot savās tradīcijās, taču, ja gribat būt pilnvērtīgi sabiedrības pārstāvji un vēl piedalīties politikā, jums jāpieņem latviešu vērtības. "Viņas [Ēlertes] integrācijas definīcija – citu tautību cilvēki pāriet uz latviešu kultūras vērtībām – ir aplama. Tā ir asimilācija," uzskatīja Brands-Kehre.
Ēlerte pēdējās vēlēšanās Saeimā neiekļuva, taču kļuva par Ministru prezidenta ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos, kā arī kultūras ministres ārštata padomnieci integrācijas un elektronisko mediju attīstības jautājumos.
Tāpat jau ziņots, ka 18.februārī izsludināta tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Satversmes grozījumu virzītāji ir Dzimtā valoda. Jau tagad izskanējis, ka referendums notiek neveiksmīgās integrācijas politikas dēļ un tiek meklēti risinājumi, ko nākotnē mainīt.