Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) izteicies, ka pirms parakstu vākšanas Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būtu vajadzējis vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot. Uz jautājumu, kam tas būtu bijis jādara, Dombrovskis atbildēja: "Nu tas ir jautājums. Šajā gadījumā lēmumu pieņēma CVK – likt šo un pielaist balsošanai."
Cimdars norādīja, ka CVK parakstu vākšanu izsludina, pamatojoties uz likumu, kas nedod tiesības CVK vērtēt, par ko rīkot parakstu vākšanu, bet par kādiem jautājumiem to atteikt.
"Ja 10 000 vēlētāju Centrālajai vēlēšanu komisijai ir iesnieguši pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījuma projektu vai likumprojektu, par šo vēlētāju iniciatīvu ir jārīko parakstu vākšana, un punkts. Tiesību akti neparedz iespēju Centrālajai vēlēšanu komisijai diskutēt par to, cik svarīgs, mazsvarīgs, kompetents, nekompetents, atbalstāms vai neatbalstāms ir šāds likumprojekts," pastāstīja Cimdars.
Viņš uzskata, ka šāda kārtība ir demokrātiska un pareiza, jo pretējā gadījumā varētu attapties situācijā, ka neviens vēlētāju sagatavotais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts CVK neliksies pietiekami aktuāls vai atbalstāms.
"Tā iemesla dēļ, ka Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā ir pārstāvji no Saeimā ievēlētajām partijām, bet parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas parasti tiek rīkotas par tiem jautājumiem, kas kādu iemeslu dēļ nav nonākuši parlamenta darba kārtībā, vai arī par tiem jautājumiem, par kuriem parlamenta deputāti nav varējuši vienoties diskusijās," paskaidroja Cimdars.
Jau ziņots, ka valdošās partijas ir aicinājušas cilvēkus piedalīties tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem un balsot pret, vienlaicīgi ir sākušās arī diskusijas, vai nevajadzētu atsevišķus Satversmes pantus noteikt par negrozāmiem.
Tautas nobalsošana notiks nākamā gada februārī.