"Tātad, ja tiek vākti paraksti un dota iniciatīva no vēlētāju puses, tad tā, visticamāk, ir tāda likumdošanas iniciatīva, kuru a priori neatbalsta parlamentā, vai tai ir mazs atbalsts. Ja CVK locekļi, kuru politiskā pārstāvniecība ir tāda pati kā parlamentā, sāks vērtēt tautas iniciatīvas, mēs varam nonākt situācijā, ka tās tiek automātiski noraidītas ar motivāciju, tāpēc ka… un tas nebūtu demokrātiski,” atzina A.Cimdars.
CVK pēc būtības nav tādu sviru un arī tādu uzdevumu, kas ļautu apturēt parakstu vākšanu par krievu kā otro valsts valodu, atzina A.Cimdars.
"Ir valstis, kur šādas likumdošanas iniciatīvas pirms to tālākas attīstības vērtē. Un tad ir arī vērtēšanas orgāns, kurā ir kompetence, piemēram, Ukrainā to vērtē Konstitucionālā tiesa un tikai tad tālāk notiek procedūra. Mums tāda kārtība nav paredzēta. Mums CVK - un pamatoti attiecībā pret tiem uzdevumiem, kuri šobrīd ir noteikti likumā, - ir veidota pēc politisko spēku pārstāvniecības principa, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti parlamentā,” norādīja A.Cimdars.