Cimdars pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem pastāstīja, ka ar prezidentu nedaudz pārrunāts jautājums par stingrākiem nosacījumiem referenduma ierosināšanai. Taču viņš aicināja šo ieceri izvērtēt mērķtiecīgi.
"Nevajadzētu visus jautājumus pār vienu kārti mest," norādīja CVK vadītājs.
Viņš pieļāva, ka varētu būt atšķirīgs nepieciešamo parakstu skaits, ņemot vērā jautājuma jutīgumu. Viņaprāt, varētu tikt saglabāts 10 tūkstošu parakstu skaits, taču, piemēram, par grozījumiem Satversmē varētu noteikt augstāku slieksni, savukārt par pantiem, kas skar valodu vai teritoriju, – vēl cits nepieciešamo parakstu slieksnis.
Jautājums par referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu slieksni aktualizējies pēc tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
Pašlaik likums paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Savukārt pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK. Lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projekts jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Ja Saeima to noraida vai pieņem grozītā veidā, notiek referendums.