Pie tāda secinājuma nonāca šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotās diskusijas par aplokšņu algu ietekmi uz ēnu ekonomiku dalībnieki.
Jau ziņots, ka, ja visa algās izmaksātā nauda tiktu aplikta ar nodokļiem, tad budžeta ieņēmumi palielinātos par 531 miljonu latu, liecina LDDK informācija.
Tikai 27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir morāli nepieņemama, bet 54,7% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labāk ir saņemt lielāku algu, pat ja tas nozīmē nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju. Nodokļu nemaksāšanu īpaši atbalsta ekonomiski aktīvi, jauni cilvēki, liecina LDDK informācija.
Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs diskusijā uzsvēra, ka neviens no pasākumiem, kas vērsti pret ēnu ekonomikas mazināšanu, nedod pietiekamu efektu.
"Šiem jautājumiem ir jābūt absolūtai valsts prioritātei, un par tiem jārunā katrā valdības sēdē, tie ir svarīgāki par valsts budžeta jautājumiem. Patlaban tā ir prioritāte tikai vārdos, jo prioritāte ir tikai tad, kad tās īstenošanai ir piešķirta reāla nauda. Ir jāstiprina VID un VDI kapacitāte, bet valdība, gluži pretēji, līdzekļus šīm institūcijām atņem," uzsvēra Birkavs.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta padomnieks Teodors Tverijons uzskata, ka jāpalielina sodi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, turklāt jāsoda ne tikai darba devēji, bet arī darba ņēmēji, kuri ir ar mieru saņemt algas aploksnēs. "Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas paredzēta kriminālatbildība, bet cik daudz šādu sodu ir bijis? Ja es, piemēram, došu policistam "piecīti" un mūs pieķers, tad sodīs abus - vienu par kukuļa došanu, bet otru par kukuļa ņemšanu. Kāpēc lai aplokšņu algu gadījumā būtu citādi, jo līdzvainīgas ir abas puses?" jautāja Tverijons.
Viņš arī minēja salīdzinājumu ar sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs. "Iebraucot Lietuvā vai Igaunijā, uzreiz samazinām automašīnas ātrumu līdz atļautajam, jo zinām, ka par ātruma pārsniegšanu šajās valstīs draud daudz bargāks sods nekā Latvijā. Zinot, ka sods būs bargs, cilvēki padomās, vai maksāt un saņemt algas aploksnē," uzsvēra Tverijons.
Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Garančs piebilda, ka liela problēma ir arī darba ņēmēju neizpratne par to, ka darba devēji nomaksā nodokļus viņu vietā. "Mūsu nozarē algas nav lielas, vairāk par minimālo algu apkopējiem, kas strādā vienu līdz četras stundas dienā nevaram maksāt. Cilvēks jautā - kāda man būs alga un, uzzinot, ka tie būs 200 lati bruto, bet "uz rokas" tikai 130 vai 140 lati, uzreiz izsaka vēlmi saņemt 200 latus, bet neoficiāli. Cilvēkiem nav sapratnes par nodokļiem," sacīja Garančs.
Viņam piekrita Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juriste Natālija Mickeviča, sakot ka darba ņēmēji jāizglīto, jo cilvēki nesaprot, kur nonāk šie aptuveni 30% no viņu algas.
Viņa arī piebilda, ka būtiski cīņu ar aplokšņu algām atvieglotu ģenerālvienošanās, ko slēgtu sociālie partneri par vidējām algām katrā nozarē, bet uzņēmumi, kuri šīs ģenerālvienošanās pārkāptu, tiktu sodīti, kā arī nepielaisti dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos.
Tverijons gan piebilda, ka pareizāk būtu slēgt ģenerālvienošanās nevis par vidējām algām nozarē, bet gan par vidējām algām katrā konkrētā profesijā.
LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone skaidroja, ka pagaidām visi ēnu ekonomikas apkarošanas plāni ir cīņa ar sekām, bet nekas netiek darīts, lai cīnītos ar ēnu ekonomikas un aplokšņu algu iemesliem.
"Pirmais, kas būtu jāizdara, tā ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Otrkārt, nodokļu un nodevu sistēma ir jāsamēro ar Latvijas iedzīvotāju pirktspēju - nevaram automātiski piemērot, piemēram, Eiropas Savienības akcīzes nodokļus, jo Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pēc nodokļa paaugstināšanas vairs neļauj šīs preces iegādāties, un tas veicina gan kontrabandu, gan aplokšņu algas," uzsvēra Olafsone.
Viņa piebilda, ka būtiski ir arī pasākumi jaunu darbavietu radīšanai, jo bezdarba sekas ir zemā pirktspēja un legālo darbavietu trūkums. "Ja pašiem nav iespējas radīt jaunas darbavietas, tad jāveido tāda politika, lai Latvijā būtu ieinteresēti ienākt ārvalstu uzņēmumi un radīt šeit darbavietas," uzsvēra Olafsone.
Tāpat būtu nepieciešams pārskatīt Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļu sadalīšanas nosacījumi, un prioritāte jāpiešķir tiem projektiem, kuri rada vairāk darbavietu, piebilda Olafsone.