Pusaudžu agresijas izpausmes gan izglītības iestādēs, gan ārpus tām liek skandināt trauksmes zvanus. Skolas jūtas bezspēcīgas, jo nereti pat ļoti nopietnos vardarbības gadījumos, kad skolēns sadur citu skolēnu, nav iespējams varmāku izolēt uz laiku no iestādes, ja vecāki tam nepiekrīt. Pat pārmeklēt bērna skolas somu nav tiesību ne pedagogiem, ne policijai. Vēl jo vairāk situāciju sarežģī tas, ka trūkst atbalsta personāla. Turklāt sociālos pedagogus, kuri strādā ar problēmbērniem un ģimenēm, augstskolas vairs nesagatavo, jo šāda studiju programma tikko likvidēta. Tikām atbildīgās institūcijas un ministrijas runā par "monitoringu, prevenciju un intervenci".
Trūkst reālu lēmumu
"Būšu skarba. Runāsim par šo visu vēl ilgi, un, visticamāk, reāli lēmumi būs tikai tad, kad kādam vardarbības sekas būs letālas," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā turpināja skatīt sasāpējušo pusaudžu vardarbības jautājumu, situāciju raksturoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 29. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!