Jau zināms, ka EK izstrādātais reformas projekts, ko Briselē un dalībvalstīs prezentēs šonedēļ, 12. oktobrī, Baltijas valstīm nav labvēlīgs, jo tas paredz nelielu tiešmaksājumu palielinājumu, bet saglabā būtisku atšķirību starp maksājumiem zemniekiem Eiropas dienvidos un ziemeļos. Trešdien Baltijas zemnieki plāno piketēt gan Briselē, gan Tallinā, Rīgā un Viļņā, bet galvenā cīņa par tiešmaksājumu palielinājumu gaidāma nākamgad, kad reformu vētīs Eiropas Parlaments (EP).
Atšķirībā no cīņas par Kohēzijas fonda līdzekļiem, kur Latvijai draud samazinājums viena miljarda eiro apmērā (periodā no 2014. līdz 2020. gadam) un Baltijas valstis atbalsta arī Ungārija, centienos panākt taisnīgāku attieksmi lauksaimniecības jomā baltieši var palikt vieni paši.
Izvirzot skanīgus un atbalstāmus mērķus par taisnīgāku attieksmi pret visām dalībvalstīm, EK pērn novembrī publiskoja viedokli par lauksaimniecības politiku nākotnē. Šā gada 29. jūnijā Baltijas lauksaimnieki uzzināja, ka cerības par taisnīgāku attieksmi zudušas, jo EK daudzgadu budžetā solītās pārmaiņas nebija paredzētas. «Tas mums bija liels šoks,» atzīst Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktora vietnieks Jānis Briedis.
Latvijas gadījumā EK piedāvājums ir aptuveni 144 eiro par hektāru, kas 2017. gadā būtu vien aptuveni puse no ES dalībvalstīs vidējā tiešmaksājumu līmeņa, bet no Nīderlandes, Beļģijas, Itālijas zemniekiem mēs aizvien vēl atpaliktu aptuveni trīs reizes. Turklāt EK projekts paredz pakāpenisku tiešmaksājumu palielinājumu līdz 2020. vai pat 2028. gadam, kas Baltijas valstu situāciju faktiski pasliktina. No 2013. gada vairs nedrīkstēsim tiešmaksājumus papildināt no valsts budžeta, un zemnieki dažus gadus saņemtu pat mazāk nekā pašlaik.
EK piedāvājums aizvien vēl balstīts uz novecojušiem 90. gadu nogales datiem, bet tas bija vissliktākais laiks Latvijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas un šobrīd neatbilst realitātei. Pieaugot lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, katram zemniekam saņemamais tiešmaksājums var sarukt.
«Runa ir par aptuveni vienu miljardu latu nākamajā finanšu periodā,» norāda konsultatīvās organizācijas Eiropas ekonomisko un sociālo lietu komitejas loceklis Armands Krauze, raksturojot Latvijas lauku atbalstam papildus nepieciešamo summu. Arī EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), kura uzņēmusies koordinēt baltiešu cīņu par taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, atzīst, ka sabiedroto mums nav daudz, iespējams, Baltijas valstīm būs jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem. Cerības, ka atbalsts gaidāms no ietekmīgās Polijas, ir mazinājušās, tomēr tā saucamās «vecās Eiropas» valstis nav ieinteresētas būtiski mainīt esošo sistēmu, jo saņem krietni lielākus tiešmaksājumus, kas vēlāk izpaužas lauksaimniecības ražošanas konkurētspējā.
Nozīmīgākās Latvijas prasības: mainīt tiešmaksājumu aprēķina kārtību, ņemot vērā aktuālos IKP datus, lauksaimniecības zemes uzturēšanas izmaksas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Lai panāktu vienlīdzīgu konkurenci, jāievieš tiešmaksājumu «svārstību koridors» 90% līdz 120% apmērā no ES vidējā. Tas nozīmētu būtisku maksājumu pieaugumu Baltijas valstīm un jūtamu samazinājumu Beļģijas, Nīderlandes, Itālijas, Grieķijas zemniekiem. Tas būtu aptuveni 241 eiro par hektāru jeb par aptuveni 100 eiro vairāk, nekā piedāvāts EK dokumenta projektā.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!