Viņa ir pārsteigta par Aizsardzības ministrijas (AM) iniciatīvu un valdības atbalstu likumprojektam, kas ļautu ierobežot mediju darbību ārkārtas situācijās. Circene apliecināja, ka Saeimā par to tiks izvērstas plašas diskusijas gan ar AM pārstāvjiem, gan žurnālistu profesionālajām organizācijām.
"Mums jau ir likumi, kuri nosaka, kas medijos nevar būt. Principā jebkas, kas tiek rakstīts pret valsti, likumos jau ir aizliegts tagad. Nevaru iedomāties regulējumu, kas vēl papildus būtu vajadzīgs, bet varbūt, ka ir," skaidra viedokļa Circenei pagaidām nebija.
Komisijas vadītājai neesot zināmi AM argumenti un konkrētais likumprojekta teksts, tāpēc pašlaik neesot saprotams, "kas ir tas, ko viņi grib aizliegt presei".
"Man negribas nostāties simtprocentīgā pretpozā, bet, izejot no informācijas publiskajā telpā, es domāju, ka vēl citus ierobežojumus nevar īstenot," komentēja komisijas vadītāja.
Viņa arī uzskata, ka ierobežojumu noteikšana mūsdienās nebūtu iespējama.
"Vārda brīvība demokrātiskā valstī teorētiski nevar tikt ierobežota, bet nezinu, kas ir domāts ar ārkārtas situācijām. Ja ir karš un šauj viens uz otru, bet es nezinu... Domāju, ka vārda brīvība nevar tikt ierobežota," domā komisijas vadītāja.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu, kas noteic ārkārtas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas un atcelšanas kārtību un uzraudzību.
Likumprojekta trešajā daļā paredzēts, ka izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinetam būtu tiesības kontrolēt mediju saturu un to darbību, nepieciešamības gadījumā tos bloķējot vai apturot to raidīšanu vai izdošanu, kā arī atslēgt interneta pakalpojumus.
Likumprojekts paredz, ka izņēmuma stāvokli varēs izsludināt valsts apdraudējuma gadījumā, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kad to apdraud ārējais ienaidnieks, vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.