Viņš norādīja uz Vācijā veiktu pētījumu, kura secinājumus var sasaistīt ar novērojumiem tepat Latvijā. Lukstiņš minēja, ka gan iereibušiem šoferiem, gan autovadītājiem, kas pie stūres raksta īsziņas, ir novērojamas vairākas kopīgas iezīmes - palēnināta reakcija, streipuļojoša trajektorija un citu satiksmes dalībnieku ignorēšana. "Protams, to nevajadzētu attiecināt uz stipru alkohola reibumu," viņš sacīja. Tāpat Lukstiņš norādīja, ka riskus rada ne vien telefona, bet arī navigācijas ierīču lietošana.
Gan Lukstiņš, gan Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs aicināja cilvēkus būt līdzatbildīgiem un aizrādīt autobraucējiem, kas, sēžot pie stūres, izmanto viedtālruni. Tāpat kampaņas veidotāji norādīja, ka laiku, kas tiek pavadīts esot pie stūres, nevajadzētu uztvert kā laiku sarunām.
"Cilvēkiem būtu jāsaprot, ka ar šādu rīcību viņi apdraud galvenokārt paši sevi," sacīja Velšs. Viņš uzsvēra, ka nav precīzas statistikas par to, cik negadījumu ir noticis tādēļ, ka šoferis, esot uz ceļa, uzmanību veltījis tālrunim, nevis satiksmei, taču ir redzams, ka šādi gadījumi ir, kaut arī autovadītāji ne vienmēr šo apstākli piemin.
Velšs norādīja, ka laikā no šī gada 1.janvāra līdz 19.novembrim ir sastādīti 3404 protokoli par tālruņa lietošanu braukšanas laikā, kas ir par 759 protokoliem vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Viņš sacīja, ka, iespējams, būtu jāsāk diskutēt par sodu apmēra palielināšanu. Tāpat Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu jāpaplašina tālruņa definīcija, jo saziņai tiek izmantotas arī planšetes un citas viedierīces.
"Vajadzētu saprast, ka braukšana un telefona lietošana nav savienojamas lietas. Un līdzbraucējiem vajadzētu cilvēciski aizrādīt autovadītājam, ja viņš rīkojas pretrunā ar likumu," sacīja Velšs.
Arī Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, norādīja, ka telefona lietošana, esot pie stūres, ir pārāk izplatīta parādība. Kā rāda ''Latvijas faktu'' 2015.gada maijā veiktā aptauja, 75% autovadītāju pie stūres telefonu lieto sarunām, turklāt 20% to dara bieži, 43% telefonu izmanto īsziņām un 16% - internetam. Savukārt, ja autovadītājs raksta īsziņu, viņa skatiens uz ceļa ir ap 40%, bet prāts - 100% prom no ceļa.
Lai liktu par šiem jautājumiem aizdomāties, kampaņas veidotāji ir izstrādājuši gan videoklipu, kurā uzskatāmi tiks parādīta mobilo ierīču lietošanas bīstamība, esot pie automašīnas stūres, gan audio reklāmu, kas tiks translēta radio.
Toties Latvijas Universitātes profesors sociālpsiholoģijā Ivars Austers norādīja, ka ir jāatrod veids, kā likt sev izvairīties no kārdinājuma skatīties telefonā. Viņš minēja gan tādu radikālu veidu kā telefona ieslēgšana bagāžniekā, gan mērenākus veidus, piemēram, var izmantot telefona aplikācijas, kurās var ievadīt savu apņemšanos, kuru turklāt redzēs arī draugi sociālajos tīklos. Viņš arī norādīja, ka līdz galam neizmantots resurss ir sociālais atbalsts. "Aizrādīšanu nevajadzētu uzskatīt par "stučīšanu", drīzāk gan par veidu, kas palīdz padarīt sabiedrību drošāku," sacīja Austers.