CSDD ierosinātie likuma grozījumi, par kuriem trešdien sprieda arī Saeimas Juridiskā komisija, atņemtu «brangu kumosu» fotoradaru ieviesējiem, jo par ātrumpārkāpumiem līdz 10 kilometriem stundā ierīces sodus piespriest vairs nevarētu. Valsts policija (VP) uz to atbildējusi, izstrādājot alternatīvus grozījumus, kuri paredz saglabāt naudas sodu par ātrumpārkāpumu līdz 10 kilometriem stundā kravas auto un par 10 latiem palielināt naudas sodus par lielākiem ātruma pārkāpumiem.
VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzskata, ka CSDD piedāvājums faktiski nozīmētu vidējā braukšanas ātruma palielināšanos: «Pēc policijas aprēķiniem, tas bojāgājušo skaitu uz ceļiem varētu palielināt aptuveni par 20%. Pagājušā gada statistikas kontekstā tas nozīmētu par 35 vairāk zaudētām dzīvībām.» Viņš arī atsaucas uz citu valstu pieredzi, piemēram, Polijā maksimālais braukšanas ātrums paaugstināts par 10 kilometriem stundā, un bojāgājušo skaits pieauga par 17,5%.
CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs gan tam nepiekrīt, aizrādot, ka brīdinājums kā soda veids tiktu saglabāts, un policists to varēs piespriest, analizējot situāciju, nevis mehāniski iekasējot naudu no katra sīkā pārkāpēja, kā šobrīd dara fotoradari. CSDD arī neesot principiālu iebildumu pret sodu paaugstināšanu, ko piedāvā policija, bet tas varētu notikt tikai kaut kad nākotnē, ja statistika liecinātu, ka tas nepieciešams. Šobrīd to darīt nekādā gadījumā nedrīkst, jo tas sabiedrībā uzreiz tiks uztverts kā fotoradaru biznesa lobijs, vienalga, vai tā ir vai nav taisnība, skaidro J. Golubevs.
Iepriekš LTV raidījums De facto ziņoja, ka aptuveni 90% gadījumu braukšanas ātrums tiek pārsniegts robežās līdz 10 kilometriem stundā, tādēļ CSDD piedāvājums samazinās fotoradaru ieviesēju peļņu. J. Golubevs gan aizrāda - statistika liecina, ka par sīkiem pārkāpumiem līdz šim fotoradari sastādījuši tikai ap 1000 protokolu no vairāk nekā 26 000, tādēļ gluži ar bankrotu fotoradaru ieviesējiem paredzamās izmaiņas nedraudot.