Ja starp negadījumā iesaistīto pušu transportlīdzekļu apdrošinātājiem būs noslēgts savstarpējs līgums, negadījumā cietusī persona radušos zaudējumus varēs pieteikt arī pie sava apdrošinātāja. Tādējādi, ja abi apdrošinātāji būs pievienojušies tiešajai zaudējumu regulēšanas sistēmai, negadījumā cietušajam vairs nebūs jāvēršas pie negadījumu izraisījušās personas apdrošinātāja.
"Šāda kārtība veicinās ātrāku apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un atrisinās arī situāciju, ja vietā, kur dzīvo cietušais, neatrodas otras negadījumā iesaistītās personas apdrošināšanas iestāde," uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Aprēķinot un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, saglabāsies līdzšinējā kārtība, un galīgais maksātājs būs zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs.
Attiecībā uz trešajām personām, piemēram, satiksmes negadījumā cietušiem gājējiem, spēkā būs esošās likuma normas, un šīs personas tiks informētas, kur jāvēršas, lai iesniegtu pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzību. Tādējādi cietušajam jau uzreiz būs zināms, kam pieteikt zaudējumus un kas administrēs atlīdzības lietu.
Noteikts, ka pret satiksmes negadījumā zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju apdrošinātājs varēs iesniegt regresa prasību, ja transportlīdzeklis laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam nav bijis aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un tas ir bijis par cēloni negadījumam.
Likumā veiktas arī citas izmaiņas, tostarp noteikts, ka obligāti apdrošināmi ir mopēdi, kā arī izslēgta prasība par elektroniskā paraksta un laika zīmoga nepieciešamību, apliecinot noslēgto obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu. Tāpat likums papildināts ar nosacījumiem, kādos netiek atlīdzināti zaudējumi.