Vienlaikus reģistrēto bezdarbnieku statusā divus gadus pēc augstākās izglītības iegūšanas bija 3,7% absolventu, bet ekonomiski neaktīvi bija 6,5%.
Divus gadus pēc izglītības iegūšanas bija nodarbinātas 83,3% sievietes absolventi un 82,1% vīrieši absolventi. Taču vīrieši biežāk nekā sievietes turpināja studijas, proti, 18% vīriešu un 15,5% sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.
Pēc apkopotajiem datiem, lielākā daļa jeb 79,9% 2017.gada absolventu un 78,2% 2018.gada absolventu bija nodarbināti trijās augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās - vadītāji (pirmā pamatgrupa), vecākie speciālisti (otrā pamatgrupa) un speciālisti (trešā pamatgrupa). Salīdzinot 2017.gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, secināts, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.
2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem.
2019.gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017.gada koledžas studiju absolventiem bija 15 000 eiro, kas ir par 2000 eiro vairāk nekā 2018.gadā, bet bakalaura studiju absolventiem - 16 000 eiro, kas ir 3000 eiro vairāk nekā 2018.gadā.
Vienlaikus būtiski lielāki bija maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi - attiecīgi 23 000 eiro un 31 000 eiro.