CSP vēsta, ka tautas skaitīšanā uzskaita visus konkrētās valsts iedzīvotājus, mājokļus un vāc informāciju par to raksturojošiem rādītājiem.
Šogad visu nepieciešamo informāciju CSP iegūs no administratīvo datu reģistriem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citām valsts informācijas sistēmām, kurās ir pieejama informācija gan par valsts iedzīvotājiem, gan arī par viņu mājokļiem.
CSP atzīmē, ka sekmīgai reģistros balstītas tautas skaitīšanas norisei ļoti būtiska ir sadarbība ar citām iestādēm. Šobrīd tautas skaitīšanas datubāzē iekļauti dati no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem.
''2020. gadā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ pilnībā tika apstādināts klātienes intervētāju darbs, pierādījās, ka lēmums tautas un mājokļu skaitīšanu organizēt, izmantojot tikai administratīvos datus, ir bijis pareizs. Šobrīd līdzīgu risinājumu meklē arī valstis, kas bija plānojušas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanu veikt tradicionālā veidā. Latvijai ir bijis laiks sagatavoties, izstrādāt metodoloģiju rādītāju sagatavošanai, strādāt pie administratīvo datu kvalitātes uzlabošanas,'' teikts CSP izplatītajā ziņojumā.
Iestāde skaidro, ka administratīvo datu izmantošana ļaus krietni ātrāk publicēt datus par demogrāfiju, ģimenēm, mājsaimniecībām un mājokļiem. Šie dati tiks publicēti pakāpeniski jau līdz 2021. gada nogalei, bet iedzīvotāju izglītības un ekonomiskās aktivitātes dati – 2022. gada 2. ceturksnī.
Tautas skaitīšana Latvijā šogad notiks vienpadsmito reizi kopš 1920. gada, kad tika organizēta pirmā tautas skaitīšana neatkarīgajā Latvijas Republikā un trešā pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas.