Bērziņa skaidroja, ka ideja par Saeimas vēlēšanu apgabalu skaita palielināšanu nav jauna - tā ik pa laikam uzvirmo un tiek apspriesta. Galvenais ieguvums, ko parasti uzsver šīs idejas atbalstam, ir, ka tā būtu iespēja veicināt saikni starp vēlētājiem un viņu deputātu kandidātiem, deputātiem. Arī tehniski nebūtu sarežģīti šādu ieceri īstenot, piebilda Bērziņa.
Tomēr šis jautājums ir viens no tiem, kas ir nevis vēlēšanu administratoru kompetencē, bet politiķu izšķiršanās, uzsvēra CVK vadītāja. Līdz ar to šādu grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā, ja tam ir politisks atbalsts, būtu jārosina Saeimas deputātiem.
Kā ziņots, saglabājot Satversmē noteikto proporcionālo sistēmu, vēlēšanu apgabalu skaitu varētu palielināt līdz 13 vai 14, lai no katra vēlēšanu apgabala ievēlētu septiņus līdz deviņus deputātus, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze sacīja bijušais CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Viņaprāt, ja tiktu sadalīti pašreizējie lielie vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale - mazākos, tad katrā no tiem no katras partijas sacenstos desmit cilvēku liela politiķu grupa. Tas pietuvinātu deputātu konkrētajiem vēlētājiem.