CVK turpina gatavoties referendumam, lai gan Satversmes tiesa (ST) ir saņēmusi pieteikumu, kurā lūgts to atzīt par nelikumīgu, kas, iespējams, var ietvert arī referenduma apturēšanu. ST kolēģija lems, vai ierosināt lietu, un tad arī būs zināms, vai tiek apturēta tautas nobalsošana.
Tāpat nākamajā nedēļā CVK plāno apstiprināt vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas ārvalstīs.
Bērziņa norādīja, ka tautas nobalsošanas apturēšanas gadījumā ir jārēķinās ar finanšu zaudējumiem, lai gan zīmju drukāšana nav tā pozīcija, kas rada lielākās izmaksas. Vislielākie izdevumi ir vēlēšanu iecirkņu darbinieku algošana.
"Ja referendums 18.februārī notiek, tad mums tam ir laicīgi jāgatavojas," sacīja Bērziņa.
Vēlākais, kad tipogrāfijai var nodot materiālus vēlēšanu zīmju iespiešanu, esot 20.janvāris.
Referenduma organizēšanai par Satversmes grozījumiem CVK no valsts budžeta plānojusi prasīs kopumā 1,7 miljonus latu.
Jau ziņots, ka ST kolēģija vērtē 30 deputātu parakstītu pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Satversmei neatbilst likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atsevišķi panti, kā arī apstrīdēts Valsts prezidenta lēmums un Saeimas prezidija atzinums.
Referendums par Satversmes grozījumiem izsludināts 18.februārī. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.