Tādā gadījumā balsojumu varētu uzkrāt reģistrācijas aploksnēs, lai, skaitot balsis, varētu pārliecināties, vai vēlētājs jau nav nobalsojis, piemēram, pa pastu. Taujāta par dažādām iespējām, kā nodrošināt ārvalstīs dzīvojošo iespējas nobalsot, Bērziņa skaidroja, ka mūsdienu tehnoloģijas noteikti ļauj pagarināt iecirkņa maiņas termiņu un tas varētu būt vismaz nedēļu pirms vēlēšanu dienas vai vēl īsāks, īpaši tādēļ, ka mūsdienās iecirkni var mainīt arī tiešsaistē, kas nozīmē, ka visi dati uzreiz tiek iekļauti Vēlētāju reģistra sistēmā un pa vidu nav cilvēks, kuram šī informācija jāievada sistēmā - šādi tiek ieekonomēts laiks.
"Iespējas balsošanas procedūru pilnveidošanai noteikti ir," norāda CVK pārstāve.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām ārvalstis kā savu reģistrēto dzīvesvietu norādījuši aptuveni 78 000 vēlētāju, no kuriem apmēram 50 000 vēlētāju dzīvesvieta ir kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. EP vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs var piedalīties, balsojot pa pastu, norādīja Bērziņa.
Pasta balsošanai bija jāpiesakās līdz 27.aprīlim. Vēlmi balsot pa pastu par Latvijas sarakstiem šajās vēlēšanās ir pauduši 2876 vēlētāji, no tiem 2281 vēlētājs pieteikumu iesniedza diplomātiskajās pārstāvniecībās vai vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu, bet 595 vēlētāji pasta balsošanai reģistrējās, izmantojot e-pakalpojumu.
Tie vēlētāji, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, varēja izvēlēties balsot arī par šīs valsts kandidātu sarakstiem un reģistrēties balsošanai šajā dalībvalstī. Pašlaik CVK ir informācija par 6646 Latvijas pilsoņiem, kuri ir iekļauti kādas ES dalībvalsts vēlētāju sarakstos.
Latvijas pilsoņiem, tostarp vēlētājiem ārvalstīs, bija iespēja mainīt vēlēšanu iecirkni līdz 29.aprīlim. Līdz ar to vēlētāji, kuru dzīvesvieta ir ārvalstīs, bet kuri vēlēšanu laikā plānoja būt Latvijā, varēja piereģistrēties balsošanai Latvijā. Pēc 29.aprīļa vēlētāju saraksti izmaiņām tiek slēgti un tiek sākts darbs pie vēlētāju sarakstu drukas failu sagatavošanas, skaidroja CVK Informācijas nodaļas vadītāja.
Kā ziņots, balsošana pēc vēlētāju sarakstiem sagādājusi grūtības EP vēlēšanās piedalīties ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.
Kāds jauns vīrietis, kurš šomēnes atgriezās Latvijā pēc četru gadu studijām ASV, aģentūrai LETA pastāstīja, ka ar nožēlu konstatējis, ka nevarēs nobalsot EP vēlēšanās, jo pēdējos gadus savu dzīvesvietu viņš deklarējis ASV, bet CVK pieejamās datubāzēs par viņu nekādu ziņu nav.
Vīrietis nav bijis informēts, ka viņam līdz ar dzīvesvietas maiņu būtu bijis savlaicīgi jāparūpējas arī par atbildīgo dienestu informēšanu, lai nodrošinātu iespējas nobalsot Latvijā, tāpēc tagad viņam vienīgā iespēja nobalsot būtu pa pastu no Latvijas caur ASV.
Ar līdzīgām problēmām saskāries kāds Tvnet lasītājs, kurš patlaban dzīvo Igaunijā un kurš nevar piedalīties sestdien gaidāmajās vēlēšanās. Pēc vīrieša stāstītā, viņš neesot saņēmis no Latvijas sūtīto vēstuli par balsošanas iecirkņa izvēli. Vīrietis pirms dažām dienām ieskatījies CVK interneta mājaslapā, kur atrodamā informācija liecinājusi, ka viņam ir tiesības piedalīties vēlēšanās, bet EP vēlēšanās viņš nevar balsot, jo nav laicīgi izvēlējies iecirkni. Minētā izvēle vīrietim bija jāizdara līdz 29.aprīlim.
Vīrietis pieļauj, ka nepatīkamais pārsteigums var skart daudzus tūkstošus potenciālo vēlētāju, kuri lielāko daļu laika pavada ārpus dzimtenes un kā pamata dzīvesvietu norādījuši citu valsti. Šiem cilvēkiem ir Latvijas pase, bet sestdien gaidāmajās EP vēlēšanās viņi piedalīties nevar, jo viņi nav līdz aprīļa beigām oficiāli izvēlējušies balsošanas iecirkni.
Tā kā no aptuveni 200 000 ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu tikai 2000 laicīgi izvēlējušies savu balsošanas iecirkni, problēma varētu skart daudzus tūkstošus cilvēku, vēsta portāls.