Dreijere skaidroja, ka Rīgas ūdens lēmumu par maksas piemērošanu nokrišņu ūdens aizvadīšanai pieņēmusi, balstoties uz to, ka Rīgā ir atsevišķas teritorijas, pārsvarā centrā, kurās nav atdalīta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu sistēma no lietus ūdeņu sistēmas.
Tādēļ, ja lietus ūdens nonāk kopsistēmā, tad tas aizplūst uz bioloģisko attīrīšanas staciju Daugavgrīvā, kur tiek attīrīts tāpat kā sadzīves notekūdeņi. Šis process maksā tikpat daudz, cik pārējo notekūdeņu attīrīšana.
Dreijere piemin, ka maksa par lietus notekūdeņu novadīšanu atsevišķai Rīgas ūdens klientu daļai tika piemērota jau agrāk uz atsevišķu līgumā atrunātu nosacījumu pamata, taču ar 2016.gada 1.aprīli stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, līdz ar to minētie noteikumi attiecas uz visiem iedzīvotājiem un arī komersantiem, no kuru īpašumiem un teritorijām lietus ūdens nonāk kopsistēmā.
Summas, kas rīdziniekiem jāmaksā par ūdeņu aizvadi, ir ļoti dažādas, atklāja Dreijere. Summas apmērs atkarīgs no teritorijas platības un seguma veida, piemēram, ja lielāko daļu no teritorijas aizņem zālājs, tad koeficients ir tikai 0,1%, jo tiek pieņemts, ka ūdens iesūcas gruntī, bet gadījumā, ja teritorija ir asfaltēta, tad attiecīgi izmaksas ir lielākas. Vidēji uz daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašnieka tie varētu būt 1,5 eiro mēnesī.
Iekasēt maksu par lietus ūdens novadīšanu ļauj martā pieņemtie valdības noteikumi, kas stājušies spēkā 2016.gada 1.aprīlī, tādēļ Rīgā par nokrišņiem liks maksāt arī par aprīli un maiju.
Dreijere minēja, ka samaksa par nokrišņu notekūdeņu aizvadi, pēc Rīgas ūdens aplēsēm, kārtējā gada laikā varētu papildināt uzņēmuma budžetu par 125 000 eiro.