Tostarp Latvijā ir 261 dabas liegums, 355 dabas pieminekļi, 42 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamas jūras teritorijas, četri dabas rezervāti un četri nacionālie parki, kā arī viens biosfēras rezervāts un mikroliegumi.
DAP informē, ka ''dabas skaitīšanas'' pirmā gada rezultāti parāda, ka labā stāvoklī ir tikai apmēram 18% no Latvijas pļavu biotopiem. Dabas vērtības strauji sarūk, jautājums par to saglabāšanu aktualizējas pasaules attīstītākajās valstīs, un dabas saglabāšana nav jānostata pretstatus ekonomiskai attīstībai "Valsts attīstības pamatā ir racionāla dabas resursu izmantošana, kas balstīta uz patiesu sadarbību starp vides, ekonomiskajām un sociālajam interesēm," uzsver DAP.
Pārvaldē norāda, ka Latvijā ir jānodrošina dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņotība, un dabas resursi jāapsaimnieko ilgtspējīgi un daudzveidīgi. "Meža nozares un dabas aizsardzības nozares pārvaldībai ir jābūt elastīgai un vērstai uz sadarbību, respektējot to, ka viss nav tieši un ātri jāpārvērš naudā, bet jāņem vērā ekosistēmu pakalpojumu patlaban un nākotnē," norāda DAP. Ar mežu un dabas vērtībām saistītajai informācijai un statistikai ir jābūt atklātai, visaptverošai un aktuālai, ilgtspējīgas politikas veidošanā izmantojamai. Jāatbalsta starpdisciplināri pētījumi, kuros dabas aizsardzība un meža apsaimniekošanas papildina viena otru nevis ir pretstatā.
Pārvaldē skaidro, ka "dabas skaitīšana" jeb meža koksnes vērtības inventarizācija ir nepieciešama, lai gūtu labumu no meža koksnes resursiem un dabas kapitāla. Mežu īpašnieki, organizācijas pašas var gūt labumu no sugu un biotopu izpētes, saglabāšanas, atjaunošanas, iesaistoties LIFE programmā, INTERREG grantos un citos projektos. Tāpat valstī ir finansējums un tiesisks regulējums, lai atpirktu mežus tur, kur pastāv būtiski mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, piemēram dabas liegumi, dabas lieguma zonas, mikroliegumi. DAP gan atzīst, ka patlaban ir atļauts atpirkt tikai mežus dabas rezervātā, dabas rezervāta stingrā režīma vai regulējamā režīma zonās.
DAP atzīst, ka kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežā apmērs ir nepietiekams, jo mežā jau uzkrātās koksnes vērtība nekompensē, un "Natura 2000" teritorijas ikgadējais maksājums nenosedz ikgadējo koksnes apmēra pieaugumu. Tāpēc kompensācijas un to maksāšanas nosacījumi ir jāpārskata. DAP plāno iesaistīties dialogā par nākamā ES plānošanas perioda kompensāciju apmēriem, rosinot, jaunajā Lauku attīstības programmā paredzēt maksājums, ja meža īpašnieks labprātīgi sargā dabas vērtības vai veicina sugu daudzveidību. Tāpat jāparedz, ka valsts par meža tirgus vērtību var atpirkt zemi un mežu vietās, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota un īpašnieku neapmierina kompensācijas apmērs.
DAP ieskatā nākošajā ES plānošanas periodā meža nozari jāskata vienoti ar lauksaimniecību, nepieļaujot bioloģiski vērtīgo zālāju apmežošanu un nodrošinot atbalstu, kas vecina šo zālāju atjaunošanu un tradicionālās ainavas saglabāšanu. Tāpat jāparedz ikgadējos atbalsta maksājumus par mežu, ja tā īpašnieks brīvprātīgi veic pasākumus, kas palielina vai veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos mežā. Nepieciešamas arī mācības meža īpašniekiem, kā, veicot meža apsaimniekošanu un gūstot ienākumus, vienlaikus var saglabāt meža ainavas un struktūras elementus bioloģiskajai daudzveidībai - pārņemt labo praksi no bioloģiski vērtīgo zālāju maksājumu shēmas.
"Dabas skaitīšana" ir DAP īstenots projekts, kurš paredz, ka eksperti trīs gadu laikā apsekos Latvijas teritorijās esošos biotopus, veicot aizsargājamo biotopu inventarizāciju valsts un privātajās zemēs. Biotopu apzināšana norit ES Kohēzijas fonda projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "dabas skaitīšanas" ietvaros. Pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēs spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.
praulgrauzis
TrollisJT
Papildinājums