Kā galvenais iemesls vakanču sludinājumu pieaugumam tiek minēts uzņēmuma darbības paplašināšanās. Patlaban pieejami arī vairāki bezmaksas resursi, piemēram, sociālie tīkli, tāpēc jauniem atlases pakalpojumu tirgus dalībniekiem par savu pakalpojumu efektivitāti darba devējus bieži ir grūti pārliecināt.
"Lai arī iespējas atrast darbu patlaban ir daudz lielākas nekā pirms gada vai diviem, divreiz vairāk darba piedāvājumu nenozīmē, ka divreiz vairāk cilvēku ir atraduši darbu, jo vakanču piedāvājums joprojām nesaskan ar darba meklētāju pieprasījumu," secināts apskatā.
Darba devēju prasības pret kandidātiem joprojām ir ļoti augstas, un atsevišķās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, ir vērojams milzīgs kandidātu deficīts.
Pētījumā uzsvērts, ka darba tirgus ir sācis atgūties no krīzes, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu vērojama aktivitātes paaugstināšanās 2010.gada otrajā pusē, kas saistīta ar ārējā tirgus strauju ekonomisko aktivizēšanos. Vēl joprojām klienti, kas biežāk izmanto personāla atlases pakalpojumus, ir starptautiski uzņēmumi.
Neskatoties uz salīdzinoši augstiem bezdarba rādītājiem, pieaug konkurence par labākajiem darba ņēmējiem ne tikai Latvijas vai Baltijas darba tirgū, bet arī Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Kandidāti kļūst mobilāki un ir gatavi pārcelties uz dzīvi ES un citās valstīs. Pieaug risks, ka kvalificētais darbaspēks, īpaši IT un medicīnas nozarēs, dosies strādāt uz citām valstīm.
Tāpat uzņēmumos vairāk novērojama darbinieku mainība, kas skaidrojams ar to, ka krīzes laikā daļa darba ņēmēju bija spiesta pieņemt darba piedāvājumus sev nepiemērotā vai zemāka līmeņa profesijā, samierinoties ar zemāku atalgojumu. Taču pašlaik, pieaugot vakanču skaitam, darba meklētājiem noteiktās profesijās, piemēram, pārdošanā, vadībā, finansēs u.c., ir lielākas iespējas atrast darbu, kas atbilst viņu izglītībai un darba pieredzei.
Pētījumā teikts, ka tirgus arvien pieprasa spēcīgus un talantīgus speciālistus un, lai noturētu profesionāļus savā komandā, darba devējiem nāksies piedāvāt konkurētspējīgus nosacījumus krīzes laikā iegūtajam personālam. Līdz ar to paredzams, ka darba tirgū lielāka teikšana atkal būs darba ņēmējiem.
Jau ziņots, ka bezdarba līmenis Latvijā patlaban ir 12,4% un kopš jūnija beigām tas samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati.
Patlaban NVA ir reģistrēti 140 897 bezdarbnieki, kas par 1531 bezdarbnieku mazāk nekā jūnija beigās.
Jūlijā bezdarba līmenis samazinājies visos reģionos un lielajās pilsētās.
Par 0,2 procentpunktiem bezdarba līmenis jūlijā samazinājies Rīgas reģionā, Latgalē un Zemgalē, bet Vidzemē un Kurzemē par 0,1 procentpunktu. Augstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē - 20,2%, bet viszemākais - Rīgas reģionā - 9,2%.
Lielajās pilsētās augstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknē - 18,5%, savukārt zemākais ir Rīgā - 8,6%, Ventspilī - 9,5% un Jelgavā - 9,9%. Par 0,2 procentpunktiem bezdarba līmenis jūlijā samazinājās Jēkabpilī, Liepājā un Ventspilī, bet pārējās lielajās pilsētās tas samazinājās par 0,1 procentpunktu.
Kā ziņots, janvārī un februārī reģistrētā bezdarba līmenis bija 14,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, martā - 14,4%, aprīlī - 13,9%, maijā - 13,2% un jūnijā - 12,6%.