Viņš norādīja, ka visās skolās datori ir pietiekamā daudzumā. Taču atšķiras tas, cik jauni vai veci tie ir.
"Vairākās skolās datori ir krietni novecojuši, uz tiem nevar uzlikt jaunākās programmu versijas. Taču galvenās prasmes un iemaņas jau skolēni apgūst tik un tā. Protams, ir kādas specifiskās prasmes, kuras var apgūt, tikai strādājot ar jaunāko versiju. Taču no otras puses - tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un nemitīgi ir lietas, kas "jāpārmācās"," skaidroja V.Vēzis.
"Skolu tehnoloģiskais aprīkojums, lai cik dīvaini tas neskanētu, nav atkarīgs no tā, cik bagāta vai nabaga ir pašvaldība, bet gan no tās attieksmes un prioritātēm, kā arī, protams, no skolas direktora," piebilda ISEC pārstāvis.
Piemēram, Brocēnu vidusskola ir pilnībā nodrošināta ar jaunākās paaudzes stacionārajiem datoriem un ir arī 14 planšetdatori, portālam Diena.lv pastāstīja šīs mācību iestādes informātikas skolotāja Digna Virkstele. Visā skolā ir bezvadu internets.
Savukārt Andrupenes pamatskolas informātika skolotāja Anna Jubele atzina - skolā gan esot datorklases, taču tajās esošie datori ir novecojuši. "Īpaši lielas problēmas mums sagādā uzdevumi, kas saistīti ar interneta lietošanu, jo tas ir ļoti lēns. Tomēr mācību vielu ar esošajiem datoriem par 80% mēs izpildām," viņa piebilda.
Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis piekrīt, ka tehnoloģiskais nodrošinājumu skolās atšķiras. Tomēr, viņaprāt, kopumā situācija ir apmierinoša. "Gandrīz visās Rīgas skolās ir bezvadu internets. Jāteic, tā nav nekāda dārgā ekstra, ko var nodrošināt tikai galvaspilsēta. Bezvadu interneta nodrošināšana mācību iestādē ir 15 līdz 20 latu jautājums. Ja pašvaldība šim mērķim nevar atvēlēt 20 latus, tad kāda jēga no tādas pašvaldības?"
Viņaprāt, lielākā problēma skolās saistībā ar informācijas tehnoloģijām pašlaik ir nepietiekamais skaits maršrutētāju jeb tā dēvēto rūteru, kuriem būt jābūt vismaz trijiem uz vienu iestādi.