Par šādas reformas lietderīgumu gan šaubās Providus labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības pētniece Iveta Kažoka. Viņasprāt, diskusija par valsts pārvaldes darba efektivizēšanu šobrīd ieņēmusi nepareizu kursu, koncentrējoties uz darbinieku skaita samazināšanu, nevis problēmu aplūkošanu konkrētu iestāžu ietvaros un labu vadītāju meklējumiem.
Valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaits no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem par apmēram 2% saruka ekonomiskās krīzes laikā, un Krieviņš uzskata, ka šis kurss ir jāturpina. To paudusi arī Finanšu ministrija, kuras ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Valsts kancelejas pārstāve Lita Juberte-Krūmiņa gan atgādina, ka gandrīz puse no valsts pārvaldē nodarbinātajiem ir policisti, karavīri, pedagogi, mediķi, prokurori, tiesneši, kurus ar valsts pārvaldi bieži neasociē.
Kažoka uzskata, ka efektivitāte un darbinieku skaits ne vienmēr ir saistītas lietas. "Latvijā ir pietiekami daudz valsts iestāžu, kas šobrīd strādā kvalitatīvi, bet tas, kas būtu jādara, – jāuzlabo darbs tajās iestādēs, kurās tas ir neapmierinošs. Taču mēs to nevaram atrisināt, ja visu laiku turpinām diskutēt vispārējās līnijās par to, vai kaut kāds kopējais abstraktais darbinieku skaits ir pārāk liels vai mazs," skaidro eksperte.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 2. februāra, avīzē Diena!