Latviešu valodā nerunā Rīgas Juridiskās augstskolas rektors Džordžs Ulrihs un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā rektors Anders Pālzovs.
Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis Neatkarīgajai skaidroja, ka mācības šajās augstskolās notiek tikai angļu valodā, mācās pamatā ārzemnieki, nosacītais kaitējums no latviešu valodas interešu viedokļa nav nozīmīgs. Galvenais arguments ir cits, proti, valdība ar savu lēmumu padarījusi leģitīmu pašas izdoto 733. Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu.
2009. gadā, apstiprinot Dž. Ulrihu rektora postenī uz pirmo trīs gadu termiņu, IZM un valdība saņēma Dž. Ulriha solījumu apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī līdz 2011. gada 1. septembrim. Savukārt virzot viņa kandidatūru uz otru termiņu, šāda atruna vairs nav iekļauta.
Neatkarīgā painteresējās arī pašā augstskolā, kā tā traktē pretrunu Ministru kabineta prasībās un rektora valodas prasmēs, un citastarp saņēma šādu atbildi: "Kur tas ir nepieciešams, Dž. Ulrihs rektora pienākumus sekmīgi pilda ar tulka starpniecību, turklāt viņš apgūst latviešu valodu privātstundās." Latviešu valodas pamatus apguvis arī viņa kolēģis A. Pālzovs – augstskolas mājas lapā atrodams viņa dzīvesgājuma apraksts, un tajā par latviešu valodas zināšanām piecu ballu skalā rektors sev ielicis divi.
Skaidrojumā Neatkarīgajai rektors norādīja, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas darba valoda ir angļu valoda, tāpēc šai gadījumā "prasība, lai Latvijas augstākās izglītības iestāžu rektori prastu latviešu valodu noteiktā valodas zināšanu līmenī, ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā".
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete atzīst, ka pretrunīgo situāciju ar abām zviedru augstskolām juridiski glābj uz starptautisku līgumu pamata veidotais īpašais statuss. Taču akceptēt latviešu valodas neprasmi augstskolu vadības līmenī par vispārpieņemtu praksi, viņasprāt, nebūtu pieļaujami. Gan tāpēc, ka tas sarežģītu saziņu akadēmiskajās aprindās un domju sēdēs viena cilvēka dēļ būtu jārunā svešvalodās. Gan tāpēc, ka viena no augstskolu funkcijām ir saikne ar sabiedrību, un šī saikne jānodrošina valsts valodā. Izglītības ministrijas uzņemtais kurss uz mācībām svešvalodās lielākās raizes raisa kontekstā ar Latvijas demogrāfijas problēmām.